Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē diezin vai daudzi ziņu par to, ka kāds grasās Jelgavā būvēt ledus halli, uzņemtu pavisam nopietni.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē diezin vai daudzi ziņu par to, ka kāds grasās Jelgavā būvēt ledus halli, uzņemtu pavisam nopietni. Tomēr arī viena cilvēka napoleoniskiem plāniem bija lemts piepildīties, un jau kopš 2001. gada mūsu puses iedzīvotājiem un ciemiņiem ir iespēja baudīt ledus priekus.
Kā sokas, apsaimniekojot tik vērienīgu objektu, «Ziņas» vaicāja Ledus halles celtniecības iniciatoram un arī direktoram Rodijam Trankalim, kas vakar svinēja savu 34. dzimšanas dienu.
«Hobijs – mans darbs»
Tā uz «Ziņu» jautājumu par brīvā laika pavadīšanu atbild halles vadītājs. «Tas, ka nolēmām uzbūvēt Ledus halli, nav tikai mana iegriba, bet gan rūpīgu aprēķinu un ilgstošu pārdomu rezultāts,» stāsta R.Trankalis. Lai izdarītu nepieciešamos aprēķinus, tika nolīgta šajā jomā specializējusies igauņu kompānija. Tā atzina, ka Jelgava ir vieta, kur šis bizness varētu «rentēties». R.Trankalis: «Tas mani ieinteresēja, jo, lai kā arī man patiktu tas, ko daru, es nevaru atļauties nodarboties ar biznesu, kas nenes kaut minimālu peļņu.»
Pagaidām Ledus halle vēl peļņu nenes – kā saka pats direktors, darbošanās notiekot «pa nullēm». Tāpēc vēl jo rūpīgāk tiek apsvērta nākamā iecere – uzbūvēt vērienīgu akvaparku. Tas varētu darboties vienotā kompleksā ar viesnīcu un boulinga zāli. Turklāt jelgavniekiem taču vēl arvien nav labiekārtotu peldvietu ne Lielupē, ne citur kur tuvākā apkaimē. Tāpēc uz ūdens parka ideju Rodijs ar domubiedriem raugās pavisam nopietni.
Labāk dārgāk, toties labāk
Ievērojot šo principu, tiek iegādātas visas sporta kompleksam vajadzīgās iekārtas. R.Trankalis teic, ka boulinga zāles iekārtas pasūtītas ASV, turklāt zāli būvēs ar astoņiem celiņiem, lai varētu rīkot arī profesionāļu sacensības. «Protams, kaut kur Korejā ražotas iekārtas varbūt maksātu divreiz lētāk, taču neviens nopietns «bumbotājs» pie mums tad nebrauktu,» stāsta direktors. Tāpēc arī visam, ko iecerējuši sporta kompleksa idejas realizētāji, viņi izvirza visaugstākās kvalitātes prasības.
Drošam biznesam nepieciešami labi darbinieki
Pašlaik Ledus hallē nodarbināti trīsdesmit divi jelgavnieki, bet, kad aprīlī darbu sāks viesnīca un boulinga zāle, darbs būs vēl divdesmit pieciem. Algas caurmērā ir tādas pašas kā vairumā citu pilsētas uzņēmumu – ap 110 latu, kas nav daudz, bet par visiem darbiniekiem tiek maksāti nodokļi, un cilvēki var būt droši, ka viņi ir sociāli aizsargāti. «Kopš ķērāmies pie Ledus halles idejas realizēšanas, neesmu tā īsti vēl bijis atvaļinājumā, tāpēc tuvākajā laikā ar ģimeni esam nolēmuši uz kādu nedēļu izrauties, lai varētu paslēpot ārpus Latvijas,» uz jautājumu par brīvā laika pavadīšanu atteic Rodijs. «Savu tiesu atpūtas sniedz piedalīšanās dažāda līmeņa kērlinga mačos, kam R.Trankalis ir nodevies aizrautīgi.
«Gribam spēlēt pēc vieniem noteikumiem»
Šos vārdus Rodijs teica, kad «Ziņas» jautāja, vai ir jūtams valsts atbalsts iedzīvotājiem tik vajadzīgā lietā. «Mēs esam vienīgā šāda veida sporta bāze Latvijā, kam nav īpašuma nodokļu atlaides, kā tas ir Liepājā, Daugavpilī, Valmierā. Tāpēc ļoti ceru, ka pēc tikšanās ar Saeimas priekšēdētāju Ingrīdu Ūdri šajā jomā tiks ieviesta skaidrība,» cer R.Trankalis.
Direktors vēlreiz uzsver, ka lielie naudas ieguldījumi šajā biznesā nav ar tūlītēju atdevi. Tie atmaksājas tikai ilgākā laika posmā. «Mēs gribam šeit izveidot vietu, kas patiktu, kas būtu jelgavnieku iecienīta, kur viņi nāktu sportot paši un arī atbalstīt savu komandu sacensībās. Esmu pārliecināts, ka tas mūsu iedzīvotājus vienos daudz labāk nekā abstraktas runas par sabiedrības integrāciju,» tā spriež R.Trankalis.
