Pirms nedēļas lappusē «Starp mums» pārdomās par mīlestību dalījās četri vīrieši. Lai salīdzinātu, vai abu dzimumu uzskatos par to valda vienprātība un pēc kādām pazīmēm «diagnozi» mīlestība sev nosaka daiļais dzimums, šoreiz jautājam četrām meitenēm.
Pirms nedēļas lappusē “Starp mums” pārdomās par mīlestību dalījās četri vīrieši. Lai salīdzinātu, vai abu dzimumu uzskatos par to valda vienprātība un pēc kādām pazīmēm “diagnozi” mīlestība sev nosaka daiļais dzimums, šoreiz jautājam četrām meitenēm.
Vai jūs zināt, kas ir mīlestība?
Ilona Sproģe (I.S.): Nu, protams!
Lelde Lapše (L.L.): Mīlestību var izbaudīt un izjust. Nereti pirmajā brīdī šķiet – jā, tā ir mīlestība, taču pēc neilga laiciņa saproti, ka esi ieķērusies citā un iepriekšējā nemaz nav bijusi īsta mīlestība.
I.S.: Sākumā ir grūti atšķirt, vai tā ir mīlestība vai tikai pieķeršanās. Tās abas dažkārt jūk, tikai ar laiku top skaidrs. Ja ir īsta mīlestība, tā nekur nepazūd.
Kristīne Plinta (K.P.): Ja ir mīlestība, tu sāc otru cilvēku pieņemt ar visām viņa kļūdām, mīnusiem. Zinot savas jūtas, necenties viņu pārveidot. Tas nozīmē: “Es tevi mīlu tādu, kāds tu esi, un, ja tev nebūs roku, arī tad mīlēšu.”
L.L.: Manuprāt, ir gan mīlestība, gan iemīlēšanās. Otrais stāvoklis ir īslaicīgāks, kad arī mānīgi var likties, ka sastapts īstais. Neatceros, kur izlasīju, ka iemīlēšanās ilgst apmēram deviņus mēnešus. Viss liekas tik rožains un skaists! Viņš streb pie galda, taču tevi neuztrauc, ka viņš tā dara… Bet pēc kāda laika tas sāk kaitināt: “Atkal viņš streb!” (Visi smejas – D.L.) Acīmredzot tā nav bijusi mīlestība, bet gan iemīlēšanās. Īstas jūtas ir ilgstošākas.
K.P.: Vairāk nekā deviņus mēnešus. (Atkal smejas – D.L.)
Ilva Čunka (I.Č.): Lelde, var taču būt tā, ka pāris mīlestībā nodzīvo līdz 70 gadu vecumam. L.L.: Jā! Ja arī pēc rožainā perioda saproti, ka vēlies ar to cilvēku kopā novecot, tad tā ir īsta mīlestība.
I.S.: Tādos brīžos nedz attālums var šķirt, nedz kādi citi šķēršļi.
K.P.: O, attālums ir ļoti liels jūtu pārbaudījums! Padzirdēju, ka vairums studentu vasaru pavadījuši ārzemēs. Pārsteidzoši maz pārīšu ir kopā arī pēc šīs vairāku mēnešu atšķirtības. Mīlestībai ir vajadzīgi pārbaudījumi, un tie rodas paši no sevis.
I.S.: Piemēram, mans vīrs dzīvo Ventspilī, bet es studiju laikā – šeit, Jelgavā. Prombūtne vienam no otra mūs ir satuvinājusi, jūtas tikai kļuvušas stiprākas.
I.Č.: Es nezinu, kas ir īsta mīlestība.
L.L.: Viņa vēl tikai gaida! Tu gribi teikt, ka līdz šim neesi piedzīvojusi īstu mīlestību?
I.Č.: Man šķiet, ka ne.
I.S.: Es arī īsto mīlestību sastapu tikai 25 gadu vecumā. Esmu ļoti laimīgi precējusies.
L.L.: Pirms pusotra gada man šķita, ka biju atradusi savu mīlestību. Bija jau skaisti. Un tie deviņi mēneši… Tad sākās dažādas problēmas un nesaskaņas. Jutu, ka nav labi. Nodomāju, kādēļ mocīt otru cilvēku un tirdīt pašai sevi. Pienāca Kristīnes minētais pārbaudes laiks. Sastapu citu cilvēku un sapratu, ka viņš spēj dot visu. Mēs kopā jūtamies brīvi un labi.
I.S.: Jā, īstais savu meiteni pieņem tādu, kāda viņa ir. Un neteiks, ka viņa ir pārāk resna, tieva vai slikta.
K.P.: Es arī esmu sastapusi savu īsto mīlestību. Man jau Leldes minētie deviņi mēneši un arī trīs vasaras atšķirtības mēneši ir garām. Ar ļoti lielu prieku varu teikt, ka mēs esam kopā vēl joprojām.
Kādas, jūsuprāt, ir mīlestības pazīmes?
K.P.: Taurenīši vēderā lido…
L.L.: Kad tu viņu ieraugi uz ielas, ceļi saļimst. Jūtu uzplūdā te, iekšā, kaut kas ir, ausīs zvana, bet jāpiespiežas iet taisni ar domu: “Es jau tevi nemaz neredzu!”
K.P.: Interesanti, ka līdzīgi, kā notika mūsu draudzības sākumā, ir vēl tagad. Ilgi varu stāvēt pie skapja, pārcilāt drēbes, prātojot, ko vilkt mugurā, lai labāk izskatītos. Vēl joprojām ir prieks vakarā pēc darba draugu sagaidīt. Ejot pretī, varētu valsi līdz stacijai dejot.
I.S.: Arī es tā jūtos, kad dzirdu vīra soļus tuvojamies. Viņš brauc man pakaļ no Ventspils. Zinot, ka vīrs būs klāt, laikus sāku posties.
K.P.: Tā arī jābūt.
I.Č.: Man pagaidām nav ne jausmas, vai mīlestības sākuma stadija ir pārejoša vai ne. Tagad klausos, kas man vēl priekšā. Iespaidīgi skan tie deviņi pārbaudes mēneši… (Smejas – D.L.)
L.L.: Taču kaut kam ik pa laikam jāmainās. Jāsākas ģimenes dzīvei, jābūt bērniem utt.
I.S.: Attiecības arī nepārtraukti jākopj. Jāmāk piedot, rast kompromisu, reizēm jābūt lēnprātīgam.
Kas puiša uzvedībā nepārprotami ļauj jums noprast, ka viņš ir iemīlējies?
I.S.: Man viņš pateica, ka vienmēr esot gribējis tieši tādu sievieti.
L.L.: Neesmu no tām, kurām patīk, ka puisis nepārtraukti skandina, cik ļoti viņš mani mīl. Šos vārdus vērtīgāk pateikt reti, bet kādā skaistā, īpašā mirklī. Bet par to, ka viņš nav vienaldzīgs, liecina greizsirdība.
K.P.: Lai es nepateiktu, ka mīlu viņu, kādam noteikti vajadzētu aizsiet man muti. Parasti saku to, ko jūtu. Viņa mīlestību var just arī pēc darbiem. Puisis rūpējas, jūt līdzi, domās dzīvo kopā.
I.S.: Saprot tevi bez vārdiem.
Vai iespējama situācija, kad abi partneri mīl viens otru vienlīdz stipri?
I.Č.: Nē. Kāds mīl vairāk.
I.S.: Mani vīrs ļoti mīl, un es mīlu viņu. Nezinu, kura jūtas stiprākas.
K.P.: Drīzāk viens vairāk tās atklāj.
Ko jūs būtu gatavas paveikt īstas mīlestības vārdā?
L.L.: Varbūt varētu uzņemties visu atbildību otra cilvēka vietā.
K.P.: Kādēļ? Katram ir sava vieta, darbi un atbildība.
L.L.: Piemēram, ja viņš kaut ko nodarījis… Varētu ziedoties viņa dēļ, bet varbūt tā vairs nav mīlestība. Tā ir apātija. Ai, manī ir pretrunas!
I.S.: Vīrietim arī jāuzņemas atbildība. Viņš ir ģimenes galva un apgādnieks, es tikai kā palīdze.
K.P.: Mēs esam sievietes, reizēm varam būt vājas, un tas pat vīriešiem patīk.
L.L.: Mīlestības dēļ scēnu nekad nerīkotu. Manuprāt, tas ir pazemojoši. Toties varētu nelegāli šķērsot robežu. Pa grāvi prom uz satikšanos!
I.S.: Ar varu un scēnām puisi nenoturēsi. Ja viņš gribēs, aizies vienalga.
I.Č.: Es arī publiski nelamātos. Drīzāk visu paglabātu sevī un aiznestu mājās.
I.S.: Ja vīrs gribētu pārcelties uz citu zemi, es viņam sekotu.
I.Č.: Piekrītu.
K.P.: Ja no manis prasītu kādu varoņdarbu, lai pierādītu, ka mīlu, es par spīti neko nedarītu. Pretējā gadījumā no ļoti daudz kā mīlestības dēļ varētu atteikties. Pat no paša vērtīgākā – savas karjeras. Taču ceru, ka tāda izvēle nebūs jāizdara.
Cik liela nozīme jūsu dzīvē ir pretējam dzimumam veltītai mīlestībai?
I.Č.: Mīlestība ir svarīgs un vajadzīgs dvēseles piepildījums.
I.S.: Gribas sajust to, ka kādam esmu vajadzīga. Viena nevarētu.
L.L.: Teikšu teju vai dzejnieka vārdiem: mīlestība ir pirmais vārds un doma zemes virsū. Kad Dievs teica: “Lai top gaisma!”, tapa mīlestība. Lielajā haosā, karos, kas valda pasaulē, bez mīlestības neiztikt. Ja tās nebūtu, vai vispār būtu kāda jēga dzīvot?
K.P.: Cilvēka dzīvē nozīmīgas ir trīs lietas: ticība, cerība, mīlestība. Pēdējā ir visspēcīgākā.
