Pēc kara dzīvoju brīnumainā kārtā uguns neskartā (tagad jau nojauktā) koka namā tagadējā Driksas ielā.
Pēc kara dzīvoju brīnumainā kārtā uguns neskartā (tagad jau nojauktā) koka namā tagadējā Driksas ielā. Pilsētā bija palikuši daudzi izdeguši mūri, kurus, iespējams, varēja atjaunot. Taču tie tika uzspridzināti, Jelgavā uzņemot padomju mākslas filmu “Tikšanās pie Elbas”. Pa šauri izšķūrēto, no drupām brīvo Lielās ielas joslu brauca mašīna ar filmēšanas grupu, kinokameru un tā filmēja kauju skatus. Mūru tukšajos logos tika iekārtas un aizdedzinātas riepas, atskanēja sprādzieni, gruva mūri. Tāds liktenis piemeklēja vairākas vietas tagadējā Hercoga Jēkaba laukumā un Driksas krastā. Filmu “Tikšanās pie Elbas” tolaik bieži rādīja. Jelgavas posta skati it kā attēloja kaujas par Berlīni. No tur redzamajiem kadriem gan pazīt mūsu pilsētu nevarēja. Interesanti būtu uzzināt, kā šo filmēšanu atceras citi vecie jelgavnieki.
Guntars Bullis, politiski represētais
