Trešdien visā Latvijā vidusskolēni kārtoja centralizēto rakstisko eksāmenu ģeogrāfijā. Es šo priekšmetu pasniedzu Kalnciema vidusskolā, kur diemžēl profesionāļu šajā jomā trūkst.
Trešdien visā Latvijā vidusskolēni kārtoja centralizēto rakstisko eksāmenu ģeogrāfijā. Es šo priekšmetu pasniedzu Kalnciema vidusskolā, kur diemžēl profesionāļu šajā jomā trūkst. Kādi būs trešdienas darba rezultāti, kļūs zināms 15. jūlijā, kad Rīgā tiks izlaboti no visas Latvijas sasūtītie materiāli. Eksāmenā, protams, tiek vērtētas ne tikai skolēna zināšanas un centība, bet lielā mērā arī skolotāja spējas un prasme bērniem, jauniešiem piespiest un lūgt apgūt savu priekšmetu.
Manuprāt, lielā mērā ģeogrāfija, tāpat vēsture, ir tuva masu informācijas līdzekļiem, tajā skaitā arī avīzēm. Proti, tā zinātne nebeidzas pirms pieciem, varbūt pat astoņiem gadiem izdotā mācību grāmatā, bet turpinās ikdienas notikumos. Esmu centies skolēniem likt to saprast. Piemēram, kad klase rakstīja kontroldarbu, kurā jāatbild uz jautājumiem, kāpēc Brazīlijā tik daudz automašīnu par degvielu izmanto no cukurniedrēm ražoto spirtu vai kāpēc Roņu salā speciālās «pastkastītēs» punktīgi tiek vāktas tūristu izlietotās pirkstiņbaterejas, es vēl pieliku klāt: «Kas jauns pasaulē vai vismaz pagastā?» Esmu gandarīts, ka daudziem jauniešiem šis jautājums patīk, un gadījās, ka uz kontroldarba lapiņas viņi savas atbildes pierakstīja klāt pat bez teikšanas. Šķiet, tādā pašā garā skolās populārs ir kļuvis jau vairākus gadus «Dienas» organizētais devītklasnieku konkurss «Kas notiek?»
Bet atgriezīsimies pie trešdienas eksāmena jautājumiem. Es tomēr nevaru saprast, kāpēc augsti godājamie Izglītības ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra speciālisti grib, lai mūsu jaunieši, neskatoties atlantā, zinātu, kas ir Saūda Arābijas galvaspilsēta vai kā sauc līci, gar kuru Indijas okeānā iestiepjas Somālijas pussala un kurā pasaules daļā dzīvo daudzējādā ziņā interesantā kečvu tauta. Pārmērīgi nesaasinot uzmanību uz šiem skolēniem diezgan nomācošajiem jautājumiem (pārsvarā jau eksaminētāju prasības bija interesantas, ar «āķiem pareizajās vietās»), tomēr mazliet savādi šķiet tas, ka 15 uzdevumos nebija ne vārda par 11. septembra notikumiem ASV, par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos, par Baltijas jūru, uz kuru galu galā tek katra urdziņa Latvijā, un varbūt vēl vairākām citām aktuālām avīzēs aprakstītām lietām, kurām noteikti ir savi ģeogrāfiskie aspekti.
