Par zālēm spriež ārsti, par automašīnām – braucēji vai mehāniķi, par likumiem – juristi, bet par kultūru parasti jūtamies gudri spriest visi.
Par zālēm spriež ārsti, par automašīnām – braucēji vai mehāniķi, par likumiem – juristi, bet par kultūru parasti jūtamies gudri spriest visi. Šoreiz novērtēt kultūras vidi un dzīvi Jelgavā aicināju profesionāli, režisori Lolitu Muižnieci, kurai vienkārši ir jābūt kompetentai, vismaz kā valsts kultūras inspektorei.
Vispār mans amats tagad saucas: galvenais valsts inspektors Jelgavas pilsētā, savu vizītkarti komentē L.Muižniece, arī Jelgavas Jaunā teātra režisore, šausmīgi, vai ne? Tomēr galvenā Jelgavā. Pieņemamāk būt par kultūras inspektori.
Nav svētku, atpūta gan ir
Daudzu sarunās figurē viena tēma ka Jelgavā nekas nenotiek, Lolita dzīvi žestikulē. Varbūt runātāji paši nav sarīkojumu apmeklētāji. Man būtu jautājums pretī ko cilvēki grib, kas lai Jelgavā notiek? Vai liela mēroga svētkus? Vai arī tādas mazas, foršas lietiņas kā, piemēram, koris «Kamēr»? Protams, liela mēroga svētku Jelgavai nav. Un uz citu pilsētu fona Jelgava neizceļas. Tas ir tiesa! Bet, ja kāds man šodien teic, ka var uztaisīt pasākumu bez naudas, lai parāda, kā to var. Bet pateikt, ka Jelgavā nekas nenotiek… Nu vai zināt! Nav reklāmas? Tātad avīzes nelasa, afišas arī nelasa. Vai pastkastītē būtu jāiemet? Tā jau ir neinteliģentuma pakāpe. Dažkārt reklāma ir pieticīgāka, bet to nevar izvirzīt kā tādu jājamzirdziņu, ka tikai tādēļ kaut kā nav.
Nauda, nauda…
– Nebūs Jelgavas reklāma nepārtraukti Latvijas televīzijā! To nekad nevarēs atļauties, ja vien tie nav milzīgi svētki. Tāpēc, ja paziņo, ka nenotiek, man ir «baigas» dusmas!
Bet kā ir ar uzņēmēju un tirgoņu piesaistīšanu?
Daži pasākumi, kur ir veiksmīgi iesaistīti tirgotāji, Jelgavā izdodas, piemēram, «Rudens mūzikas svētki». Domāju, ne jau tikai tai uzņēmējā ir vaina. Vaina ir arī kultūras darbiniekos. Tieši mūsos. Šai jomā mēs vienkārši nemākam strādāt. Mūsos ir sociālisma paliekas, arī sevī es tās saskatu. Mēs nepārkārtojam sevi atbilstoši laikam. Vajadzīga papildu izglītība. Es nerunāju par muzejiem un bibliotēkām, kur ir speciālisti. Arī ar mākslinieciskajiem kolektīvu vadītājiem viss ir kārtībā. Es runāju par kultūras nama darbiniekiem. Viss nav kārtībā arī kultūras centrā. Tam vajadzīga darba optimizācija. Nevar viens kultūras centra direktors vadīt visas norises.
Vajadzļga papildu izglļtļba
Ja kāds domā, ka ar diplomu kabatā pietiek pilnīgi visam mūžam, no tā neko kvalitatīvu nevar gaidīt, domā L.Muižniece. Ir papildus jāizglītojas, bet tam atkal nav līdzekļu. Nopietni kultūras menedžmenta kursi izmaksā ļoti dārgi. No algas tas neiznāk, bet līdzekļi mācībām netiek atvēlēti. Pāris dienu semināri neko īpašu nedod. Kultūras darbinieks aizbrauc uz semināru, gaidu viņā ko jaunu, kādas jaunas vēsmas, bet nekas nemainās. Būtu jāiestrādā likumā, ka kultūras darbiniekam nepārtraukti jāmācās.
Sevis izglītošana vajadzīga ne tikai menedžmenta apgūšanā, bet arī mākslinieciskā ziņā. Ikvienam kultūras dabiniekam nepārtraukti jāpilnveidojas, jāpaplašina sava gara pasaule. Nedrīkst apstāties.
Lai būtu interesantāk
Es domāju, ka būtu labi, ja mainītos sarīkojumu režisori. Ir lietas, kas ir tavs lolojums. Bet ar laiku šā vai tā režisors sāk atkārtoties. Kaut tīri «rokraksta» ziņā. Režisoru maiņa ieviestu vairāk dažādības. To esmu novērojusi pati savā darbā. Citādi cilvēkiem šķiet, ka pasākumā vienmēr ir viens un tas pats.
Jelgavā pārāk maz izmantota pils un tās apkārtne. Tā taču ir viena no jaukākajām vietām pilsētā. Noteikti par maz ir sadarbības starp pilsētu un LLU. Domē esmu izjutusi attieksmi, ka Jelgava ir viens, bet pils pavisam kas cits. It kā tā neatrastos Jelgavā un nebūtu viens no tās simboliem. Šīs attiecības varētu būt ciešākas.
Nesen kultūras padomē spriedām, ka Jelgavai trūkst koncertzāles. Nav atsevišķas, un tik drīz arī nebūs. Kāpēc neizmantot 2. ģimnāzijas zāli? Tā pilnībā varētu kalpot kā koncertzāle. Akustikas ziņā tā ir labākā Jelgavā.
Jāsapņo un jāapzinās mērķi
Kā inspektore vērtē patlaban apspriežamo kultūras attīstības koncepciju?
Daļai tā šķiet lieka, bet es domāju, ka ir daudz lietu, kas jāsakārto, jāsistematizē. Arī kultūras darbiniekiem ir vajadzīgs savs ģenerālplāns, lai apzinātos vērtības un mērķus. Pieņemot kultūras koncepciju, lietas nebūt neatrisināsies. Nebūs jaukāku svētku. Taču vajadzīgs ideāls, uz ko virzīties.
Kultūras darbā vajadzīgs vairāk fantāzijas. Cilvēki pārstājuši fantazēt. Baidāmies no dullībām, rēķinām. Baidāmies vispār. Fantazējot var radīt visjaukāko. Atmest vēlāk vienmēr daudz ko varēs. Novēlu kultūras darbiniekiem vairāk iztēles.
