Mēģinot iedomāties, pret ko parakstījušies 25 tūkstoši elektroenerģijas patērētāju, jaunās bibliotēkas sakarā vispirms jāpiemin grāmatas, kas puslīdz intelektuālam pilsonim vajadzīgas kā ēst, bet maksā, teiksim, desmito daļu no skolotāja algas.
Mēģinot iedomāties, pret ko parakstījušies 25 tūkstoši elektroenerģijas patērētāju, jaunās bibliotēkas sakarā vispirms jāpiemin grāmatas, kas puslīdz intelektuālam pilsonim vajadzīgas kā ēst, bet maksā, teiksim, desmito daļu no skolotāja algas.
Pievienojos reiz izteiktam (ne manējam) viedoklim, ka trakākais jaunās bibliotēkas celšanā būtu, ja Gaismas pils paliktu nepabeigta. Kā vēl viens parādiem apsēsts Baltais nams – šoreiz Daugavas krastā. Nav pamata apšaubīt ne Gunāra Birkerta ģenialitāti, ne arhitektu kompetenci, aprēķinot celtniecības izmaksas. Pieņemsim arī, ka mērķmaksājumi tiks izmantoti cēlā mērķa vārdā. Bailes nav par Gaismas pils fizisko, bet gan virtuālo saturu.
Ameriku neatklāšu, apgalvodams, ka prasme izmantot elektroniskās komunikācijas pie mums ir bērna autiņos. Starp citu, Gaismas pils projekta koordinatoru vēstījumi internetā ir nomācoši vispārīgi, turklāt datēti ar 1998. (!) gadu. Interneta laikmetā!
Ko līdz ieviest mūsdienīgāko virtuālāko tīklu, ja daudzi nepratīs nepieciešamo informāciju pieprasīt. Diemžēl neesmu piedzimis virtuālajā realitātē, tādēļ mani interesē, cik maksās konkrētas pieprasījuma operācijas? Un kas datorizētās informācijas gūzmā nemaksās neko?
Ja pēc pieciem vai desmit gadiem katrā mājā būšot pieejams dators un katram studentam padusē pasista elektroniskā grāmata, ko nozīmē premjera nesenā atklāsme, ka 80 (!) procentu no interneta izmaksām veido telekomunikāciju izmaksas? Kā desmit gadu laikā «kritušās» mobilo komunikāciju izmaksas? Pakalpojumu sniedzējiem peļņa arvien jāiegulda infrastruktūras sakārtošanā?
Pazīstu kādu mūzikas veikala pārdevēju, kas daļu no savas ierakstu kolekcijas glabā pagrabā, jo dzīvoklī tai nepietiek vietas. Bet pirms tam, lai dabūtu unikālus oriģinālizdevumus, gadus desmit viņš «rāvās» autoservisā. Cits profesionālis kā augsta ranga komjaunatnes ideoloģiskā sektora aktīvists brauca uz prestižiem Rietumu festivāliem un pie iespaidīgas kolekcijas tika ātri.
Bibliotēku «gaisma» jeb virtuālās lasītprasmes tehnoloģijas, ja vēl nav, tad tūlīt būs pieprasītākā prece un jau tagad – virtuāli apgaismotu, reāli maksātspējīgu personu monopols. Tādēļ, uzņemoties atbildību par konkurētspējīgas sabiedrības veidošanu, valsts uzdevums ir nodrošināt, lai datortīkls visiem dotu zināšanas, kā ātri tikt pie kārotās lasāmvielas, kas, starp citu, nacionālajās bibliotēkās tradicionāli pieejama par velti. Turklāt tas nozīmē vienādas iespējas pēc gaismas nerauties, bet tiekties.
