Izlasot «Zemgales Ziņās» J.Bērziņa rakstu («Cīņa par varu Jelgavā» (17. februārī) un Ēvalda Dreimaņa atklāto vēstuli («Mums visiem ir viens soģis» 19. februārī), arī es vēlos izteikt domas par Mārtiņa Pīlādža publikācijām.
Izlasot «Zemgales Ziņās» J.Bērziņa rakstu («Cīņa par varu Jelgavā» (17. februārī) un Ēvalda Dreimaņa atklāto vēstuli («Mums visiem ir viens soģis» 19. februārī), arī es vēlos izteikt domas par Mārtiņa Pīlādža publikācijām, kas ir aktuālas visiem jelgavniekiem, kā arī tiem, kas viņam oponē.
Žurnālistikā neesmu stiprs, bet tik daudz skolā mācīja: lai teksti būtu saistošāki, teikumā nepietiek tikai ar teikuma priekšmetu un izteicēju. M.Pīlādzis, lietojot apzīmētājus, varbūt sabiezina krāsas izteiksmes ziņā, bet tas taču ir raksts plašām lasītāju masām, nevis sausu skaitļu virtene. Tad tā būtu tikai statistika, kaut gan arī tā daudzos viņa rakstos parādās.
Liels paldies M.Pīlādzim un visiem, kas devuši viņam materiālus par nelikumībām, kas notiek gan Jelgavas Domē, gan STU un citur. Kā jau dažās publikācijās minēts, amatpersonas aizliedza saviem padotajiem izpaust žurnālistam interesējošo informāciju. J.Bērziņš savā rakstā divas reizes min vienu domu: «..uzdots jebkādiem līdzekļiem, piesaistot pat augstas amatpersonas, nomelnot un gāzt Jelgavas Domi, jo nevienā publikācijā nav priekšlikumu, kā iziet no radušās situācijas», «.. jo nevienā rakstā nav pateikts, kā vajadzētu rīkoties, lai izietu no radušās situācijas». Ar šīm frāzēm viņš tikai pierāda, ka korespondentam jādod priekšlikumi, kā iziet no «radušās situācijas», kas izveidojās ne jau M.Pīlādža rakstu, bet gan Jelgavas Domes un STU amatpersonu darbības (pretēji Jelgavas iedzīvotāju interesēm) rezultātā.
Visās nelikumībās Domē un citur tagad vainīgs viņš – M.Pīlādzis. Ir sakāmvārds «Ja labā roka nezina, ko dara kreisā, tad galvai jāzina, ko dara abas.» Šinī gadījumā galva zina, ko darīt, – ar abām rokām jāturas krēslā. Bet ko šāda darbība dod sabiedrībai?
Ē.Dreimanis, tāpat kā J.Bērziņš pauž domu, ka M.Pīlādzis «esot izsūtīts – atsūtīts, lai sagatavotu Tautas partijai panākumus 2001. gada pašvaldību vēlēšanās».Viņš iesniedzis pieprasījumu, lai noskaidrotu, cik patiesības, cik demagoģijas, cik melu ir M.Pīlādža rakstos. Vai nebūtu labāk šo laiku veltīt radušos problēmu risināšanai iedzīvotāju interesēs?
Ja jau M.Pīlādzis ir «izsūtīts – atsūtīts, lai sagatavotu Tautas partijas panākumus», tad tas tikai nozīmē, cik ļoti katra partija vēlas būt priekšgalā un iegūt sev tās labākās vietas. Līdz ar to cīņa par varu starp partijām saasinās, tikai aizmirstot tos, kam tām jākalpo, tas ir, tautai. Un arī aizmirstot, kas tika solīts vēlēšanu kampaņas laikā. Pirms sūdzēt tiesā «Zemgales Ziņas» un M.Pīlādzi par goda aizskaršanu un neslavas celšanu, varbūt pašiem prasītājiem vajadzētu atvainoties jelgavniekiem?
Ja parasts žurnālists rakstu sērijā uzdrošinās atsegt Jelgavas Domes un STU neizdarības, tad viņš ir grēkāzis! Kā tad pašiem ir ar godaprātu un sirdsapziņu?
E.Viļčaks, visos laikos pie partijām nepiederošs, jelgavnieks kopš 1963. gada
