P.Abrahams «Havajas puķe», Ā.Alunāna Jelgavas teātris, Jelgavas Mūzikas vidusskola, režisore Dace Vilne.
P.Abrahams «Havajas puķe», Ā.Alunāna Jelgavas teātris, Jelgavas Mūzikas vidusskola,
režisore Dace Vilne
Ir jāapbrīno cilvēki, kas, ideju vadīti, veic gandrīz vai varoņdarbus. Caur neiespējamību un caur «nevaru» viņi spītīgi izlaužas cauri pretestības džungļiem un ilgi iznēsātu sapni realizē dzīvē, pareizāk sakot, uz skatuves. Režisore Dace Vilne, kas ar neizmērojamu pacietību nu jau gandrīz divdesmit gadu «iedīda» jaunos vokālistus skatuves pieredzē un pareizi (uz elpas!) nostādītā skatuves runā, atkal – pēc liela pārtraukuma – uzņēmusies to saldi rūgto režisora misiju, kas ļauj izbaudīt gan neizsakāmu prieku par paveikto, gan arī dažu nebūt ne tik pozitīvu emociju buķeti.
Komponista Paula Abrahama operetes Latvijas teātri iestudējuši daudzkārt, un laikā, kad vēl strādāja Operetes teātris, šis autors, tāpat I.Kālmans un F.Lehārs, skaitījās teātra «zelta fonds». «Havajas puķe», kas sarakstīta 1931. gadā, tāpat kā gandrīz visas klasiskās operetes, nevar lepoties ar vērā ņemamu sižetu, pat vēl vairāk – to varētu saukt par stipri salkanu melodrāmisko ainu kolāžu. Taču ir svarīgs apstāklis, kas fabulas notikumus padara mazsvarīgus, un uz tiem var pievērt acis. Tā ir operetes mūzika. Tik ļoti sentimentālā un romantikas piestrāvotā partitūra, kas papildināta ar trīsdesmitajos gados populārajiem fokstrota ritmiem, arī pēc sešdesmit gadiem joprojām valdzina un izklaidē skatītājus un visam uzvedumam piešķir dejisku vieglumu. Tieši mūzikas «lipīgums» acīmredzot bijis par iemeslu iestudēt opereti ar Jelgavas dziedošajiem un spēlējošajiem spēkiem. Uzvedumā darbojas raibs izpildītāju sastāvs – Evija Lagzdiņa, Jānis Kurševs, Vilnis Dumpis, Mūzikas vidusskolas audzēkņi, Ā.Alunāna teātra aktieri, kamerkoris «Mītava», «Vēja zirdziņa» dejotājas un Aigara Reiņa mūziķu grupa. Protams, ka šāda liela kolektīva kopdarbam ir arī samērā dažādi kvalitatīvie rādītāji. Izrādes dalībnieki, kas ir gan studenti (dažiem tā ir pirmā saskarsme ar skatuvi), gan jau pieredzējuši mākslinieki, apvienojušies kopējā uzvedumā, pierādīja, ka, par spīti dažādām objektīva un subjektīva rakstura neveiklībām, Jelgavā šādiem muzikāliem projektiem slēpjas lielas rezerves. Atraktīvi, pievilcīgi un ar skatuvei piemītošu organiku darbojas Džons Bufijs (Juris Vizbulis, Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas I sagatavošanas kursa studentu) pārī ar savu iecerēto Besiju Vorsingtoni (Kristīni Ozoliņu, Mūzikas vidusskolas Vokālās nodaļas IV kursa audzēkni), kas dziedot un dejojot lika atsaukt atmiņā leģendas par tipiskiem «operetes pāriem». Havajas salas iedzimtā «mazā, brūnā datele» Raka – Erita Karlsone, Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļas III kursa audzēkne, saspēlē ar Jāni Pauniņu veidoja otru, nedaudz bufonādisko un ļoti dzīvo mīlētāju pāri. Visnepateicīgākajās lomās vajadzēja iejusties galvenajiem operetes mīlētājiem – Havajas princesei Laijai (Evija Lagzdiņa, kas šajā izrādē spēlē arī otru lomu) un Princim Lilo – Taro (Jānis Kurševs). Ar visskaistākajām ārijām apveltītais mīlnieku duets, kam libreta autors liedzis jebkādu kaut cik vērā ņemamu tēla attīstību, tā arī visu izrādi palika skaisti dziedoši mīlētāji un cietēji. Kā visās sevi cienošās operetēs fināls pieprasa, lai pārpratumi atrisinātos un «pāri dabūtos»… Kopā ar Nacionālā teātra kostīmu mākslinieci Valentīnu Romanovsku, horeogrāfi un kustību konsultanti Aldu Skrastiņu par padarīto darbu varēja līksmot arī Aigars Reinis, kura rokās bija visi mūzikas nervu gali. Un, lai gan brīžam nepieredzējušie skatuves iekarotāji bīstami sašūpoja kopējo mūzikas plūdumu, pateicoties diriģenta meistarībai, negludumi tika izlīdzināti. Izrādās, ka nebūt nav viegli Havajā uzziedināt eksotiskas puķes, taču pāri «dabūjās», un «dabūjās» arī pati izrāde…
