Nebūdami apmierināti ar nesamērīgi dārgo centralizēto siltumapgādi, divu Jelgavas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vērsušies Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu par autonomās apkures ierīkošanu un lūgumu atcelt nepamatotos Jelgavas Domes lēmumus.
Nebūdami apmierināti ar nesamērīgi dārgo centralizēto siltumapgādi, divu Jelgavas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vērsušies Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu par autonomās apkures ierīkošanu un lūgumu atcelt nepamatotos Jelgavas Domes lēmumus.
Aspazijas ielas 25. mājas un dzīvokļu īpašnieku sabiedrības “Dakstiņi” (Pulkveža Brieža ielā 14) iedzīvotāji sapulcēs pieņēmuši lēmumus par autonomās gāzes apkures ierīkošanu, jo centrālā apkure ir pārāk dārga un zemas kvalitātes. Viņi vairākkārt vērsušies Domē, lai saņemtu tehniskos noteikumus un inženierplānošanas uzdevumu autonomās apkures ierīkošanai. Norādot uz 2002. gada 25. aprīlī spēkā stājušos siltumapgādes nolikumu un pagājušā gada 18. martā deputātu apstiprināto kārtību, kādā izskata jautājumus par siltumapgādi Jelgavā, iedzīvotāju intereses ignorētas. Šogad ar pilnvarotās personas Aivara Blūmfelda starpniecību māju iedzīvotāji vērsušies tiesā.
Ministrija iebilst pret nolikumu un kārtību
“Ziņas” jau rakstīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pērn Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu informēja, ka, apstiprinot siltumapgādes nolikumu, nav ievērots likums par pašvaldībām, jo nolikuma veidā pieņemts ārējs normatīvs akts. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu nolikums ir iekšējs normatīvs akts, kas saistošs pašvaldībai, bet nevar būt saistošs juridiskām un fiziskām personām. Likumā par pašvaldībām un citos likumos pašvaldībām nav paredzētas tiesības izdot ārēju normatīvo aktu, kas reglamentē siltumapgādes sistēmu izbūvi, ēku, būvju vai to kompleksu pieslēgšanu centrālajai siltumapgādei un atslēgšanu no tās, siltumapgādes kārtību daudzdzīvokļu mājās. Atsevišķas nolikuma normas ir pretrunā ar juridiski augstākiem tiesību aktiem – Enerģētikas likumu un Konkurences likumu. Proti, ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, bet nolikums šīs tiesības būtiski ierobežo. Turklāt pašvaldībai jāveicina konkurence siltumapgādes un kurināmā tirgū. Nolikumā norādītās prasības autonomo sistēmu ierīkotājiem rada nelabvēlīgus konkurences apstākļus vai vispār izslēdz iespējas konkurēt.
Pagājušā gada martā Dome nolikumu atcēla un tā vietā apstiprināja kārtību, kādā izskata jautājumus par siltumapgādi pilsētā. RAPLM informējusi A.Rāviņu, ka arī šis lēmums neatbilst vairākiem Valsts pārvaldes iekārtas likuma pantiem, jo pamatojumā norādītajos normatīvajos aktos pašvaldībai piešķirtas tiesības ar iekšēju normatīvu aktu noteikt kārtību, kādā Būvvalde izskata fizisku un juridisku personu iesniegumus siltumapgādes ierīkošanas, rekonstrukcijas, pieslēgšanas u.c. jautājumos. Atbilstoši Būvniecības likumam šādas kārtības noteikšana ietilpst Ministru kabineta, nevis pašvaldības kompetencē. Pamatojoties uz minēto, RAPLM lūgusi Domes lēmumu noformēt kā nolikumu un svītrot no tā normas, kuru noteikšana ietilpst Ministru kabineta kompetencē un kas rada indivīdam nelabvēlīgas sekas.
Tas nav izdarīts. Pašvaldība RAPLM pārmetumus uzskata par nepamatotiem. Ņemot to vērā, Administratīvajai tiesai lūgts ne vien atcelt Jelgavas Domes nepamatotos lēmumus, bet arī pieņemt blakuslēmumu uzdot tos atcelt RAPLM saskaņā ar likumu par pašvaldībām.
Kad monopolam atļauj justies visvarenam
Aspazijas ielas 25. mājas vecākais Harijs Madre atzīst, ka pirmais iesniegums par autonomas apkures ierīkošanu pašvaldībā iesniegts jau 2002. gadā. Tolaik pieprasīts licencētas firmas pamatojums un tehniskie noteikumi, kas iedzīvotājiem projektu sadārdzinājis. Alternatīvās apkures atteikums pamatots ar kaitējumu, kas pilsētai tiks nodarīts. “Taču nav skaidrs, kāpēc netiek domāts par iedzīvotājiem radīto kaitējumu, kāpēc tikai monopoluzņēmums sevi var uzskatīt par visvarenu un voluntāri rīkoties pēc sava prāta.” Mājas vecākais reizes trīs apmeklējis Domes izpilddirektora vietnieku Vili Ļevčenoku, kas apgalvojis, ka iedzīvotāji ļoti nepareizi traktē likumu.
Kādreizējā dzelzceļa namu pārvaldes mikrorajona iedzīvotāju vidū netrūkstot zinošu speciālistu, kas spēj izvērtēt aprēķinus un konstatēt neatbilstības. Piemēram, kad tarifa aprēķinos mainījās mērvienības (gigakaloriju vietā megavatstundas), patērētāji izrādījās zaudētāji. Taču neviens, kas situāciju var ietekmēt, to neņēma vērā. Kad izsludināta pēdējā siltumenerģijas tarifa apspriešana, H.Madre īsi pirms darbdienas beigām vēlējies saņemt tarifa aprēķina metodikas kopiju, lai vakaros mājās izanalizētu. Taču viņam norādīts, ka tas ir konfidenciāls dokuments un kopiju izsniegt nav paredzēts. Mājas lapā internetā, lai gan solīts, ar tarifa projektu iepazīties tā arī nav bijis iespējams. Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora informēšana par situāciju neko nav devusi. Formāli sabiedriskā apspriešana notika, bet faktiski iedzīvotāju viedoklis nebija vajadzīgs.
Pēc sarunas ar Aspazijas ielas mikrorajona māju apsaimniekotāju firmas “Rimidal V” direktoru Vladimiru Vaskinu var spriest, ka arī citās mājās iedzīvotāji nav apmierināti ar siltumapgādes pakalpojumiem. Savulaik apsaimniekošanas uzņēmums akciju sabiedrība “Latvijas gāze” saņēmis tehniskos noteikumus autonomās apkures ierīkošanai deviņās mājās, aprēķinājis izmaksas. Tagad noteikumu derīguma termiņš beidzies, cenas augušas, taču iedzīvotāju noskaņojums neesot mainījies. No 11 firmas apsaimniekotajām mājām sapulcēs tikai vienas iedzīvotāji bijuši pret autonomo apkuri.
Dārgākā apkure izrādās lētāka
Siltumtīklu uzņēmuma patvaļa Aspazijas ielas mikrorajonā izpaudusies arī pagājušā gada novembrī, pretēji dzīvokļu īpašnieku sapulcēs pieņemtajiem lēmumiem ierīkojot automātiskos siltummezglus. Siltumtīkli centušies panākt, lai apsaimniekotājs paraksta līgumu, ka mikrorajona mājas turpmākos desmit gadus neatslēgsies no centrālās siltumapgādes. Apsaimniekošanas uzņēmums to nav darījis.
Kopš novembra ne visās mājās atrisinātas karstā ūdens piegādes problēmas. Bet decembrī mikrorajonā būtiski augušas apkures izmaksas. Piemēram, Aspazijas ielas 27. mājā – no 0,399 latiem novembrī līdz 0,713 latiem par kvadrātmetru decembrī, 25. mājā – no 0,36 līdz 0,645 latiem, 21. mājā – no 0,286 līdz 0,565 latiem, daļā 29. mājas – no 0,314 līdz 0,593 latiem. SIA “Jelgavas koģenerācija” norāde par sešām vai piecām rēķinā iekļautajām papilddienām (nav skaidrs, kāpēc nebija norādīts konkrēts datums, kad nolasīti skaitītāja rādītāji) maksājumus varētu sadārdzināt par 20 – 25%.
Šie rēķini nav lielākie Jelgavā, tomēr ne vienā vien mājā izraisījuši neapmierinātību. Tajā pašā laikā kāda Ganību ielas četristabu dzīvokļa īpašnieki par tā apsildīšanu ar elektrību un sadzīves elektroiekārtu izmantošanu decembrī samaksājuši 27 latus (ģimenē ir četri cilvēki, dzīvokļa platība 73 kvadrātmetri, ar lodžijām – 77 kvadrātmetri, papildus ģimene maksā par karsto ūdeni un koplietošanas telpu apsildi). Kad par dārgāko atzītā apkure ar elektrību izmaksā lētāk, kaut kas nav kārtībā.
Aspazijas ielā dzīvokļos, kur nav karstā ūdens skaitītāja, vairākkārt augušas arī karstā ūdens izmaksas (no katra iemītnieka līdzšinējo 5,20 latu vietā prasīts 13,20 latu).
Problēmu un neskaidrību netrūkst
Iedzīvotāji no 27. mājas vecākās uzzinājuši, ka pēc siltummezgla uzstādīšanas sabojājies līdzšinējais siltuma skaitītājs. Jauns uzlikts vairāk nekā pēc mēneša – janvāra vidū. Decembrī enerģijas patēriņš rēķināts visai mistiski, ņemot vidējo mikrorajona rādītāju, bet apkure iznākusi visdārgākā. Arī karstajam ūdenim uzskaite esot kopēja ar apkures sistēmu, un pēc tam proporcionāli rēķināts patēriņš… Līdz ar mīnus grādiem janvārī daudzos mitekļos temperatūra nokritusies zem sanitāri pieļaujamās normas – 18 grādiem. Agrāk skaidrots, ka ne visi iedzīvotāji spēj maksāt, tāpēc arī mīnus grādos jācenšas taupīt. Tagad mājas vecākā teikusi, ka viņa temperatūras režīmu vairs neregulē, to varot darīt tikai Siltumtīklu pārstāvji.
Firmā “Rimidal V” norāda, ka temperatūras režīma parametrus tiesīgi noteikt arī apsaimniekotājs un māju vecākie. H.Madre atzīst, ka viņam darbā ar siltummezgliem pagaidām nepietiek pieredzes, jo šiem ir cits regulēšanas princips nekā tiem, par ko savulaik stāstīts kursos. Arī Aspazijas ielas 29. nama vecākais Ēriks Indriksons atzīst, ka māju vecākos būtu lietderīgi izglītot par šiem jautājumiem. Neraugoties uz sertifikātu, viņš parametrus pagaidām nav uzstādījis. Savukārt Siltumtīklu speciālisti informāciju, kā, uzstādot parametrus, nodrošināt normālu temperatūru un panākt enerģijas efektīvu izmantošanu, nav snieguši. Līdz ar to pagaidām efektivitāti iespējams sasniegt vienīgi tad, kad āra temperatūra ir plusos.
Aspazijas ielas 21. mājas vecāko Klāru Lahtionovu uztrauc, ka no janvāra par siltummezglu uzturēšanu no iedzīvotājiem mēnesī iekasēs 0,034 latus par apkurināmās platības kvadrātmetru. Siltummezgla apkopes gaitā karstā ūdens sistēmā ieplūst gaiss un tā ir jāatgaiso, bet šos izdevumus pakalpojumu sniedzējs nesegšot, tas jāmaksājot atsevišķi. Jau siltummezglu ierīkošanas laikā novembrī par atgaisošanu no mājas apsaimniekošanas naudas samaksāti 48 lati. Tik lielus līdzekļus iedzīvotāji turpmāk nav ar mieru maksāt un uzskata, ka tas jāsedz no siltummezgla uzturēšanas ieņēmumiem. 29. mājas vecākais teic, ka mezgla apkalpošana ir visai primitīva un izpaužas kā dubļu filtra nomaiņa. Izdevumi par nepieciešamību tā dēļ atgaisot karstā ūdens sistēmu noteikti jāmaksā no mezgla apkalpošanas naudas. Māju vecākie atzīst, ka netrūkst arī citu grūti risināmu problēmu, kas pakalpojumu sniedzējus neuztrauc. Un, kamēr patērētāji viņiem interesē vienīgi kā naudas iekasēšanas avots, no iedzīvotājiem grūti prasīt izpratni.
Uz iedzīvotāju iesniegumiem neatbild
Neskaidros jautājumus vienkāršāk būtu risināt nepastarpināti, SIA “Jelgavas koģenerācija” izpilddirektors Edgars Līcis “Ziņām” apgalvoja, ka ikviens iedzīvotājs var vērsties uzņēmumā ar iesniegumu un saņemt atbildi. Arī šo rindu autore firmai 19. janvārī nodeva iesniegumu ar lūgumu saprotami izskaidrot rēķina palielināšanos. Pagaidām “Jelgavas koģenerācija” to ignorējusi. Tikmēr iedzīvotāji lēš, kādus maksājumu rekordus gaidīt janvāra rēķinos, kad kādu laiku patiešām valdīja ziema, turklāt mainīsies norēķinu kārtība. Ē.Indriksons jauno sistēmu sauc par slēptu iedzīvotāju izmaksu paaugstinājumu, jo tarifa samazinājums par megavatstundu ir mazāks nekā ieviestā pastāvīgā maksa par siltumpunktu uzturēšanu un konta apkalpošanu.
Jelgavas Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis, paužot pašvaldības viedokli par Siltumtīklu rīcību un situāciju, teic, ka Dome informāciju par dzīvokļu īpašnieku balsojumu Aspazijas ielas mikrorajonā nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt, jo katrs gadījums jāskata individuāli, pieaicinot māju apsaimniekotāju. Savukārt centrālais siltumpunkts mikrorajonā likvidēts kā ekonomiski neizdevīgs. Tā vietā Siltumtīklu uzņēmums katrā mājā par saviem līdzekļiem ierīkojis individuālos siltummezglus, nodrošinot individuālu patērētās siltumenerģijas uzskaiti.
Attiecībā uz apkures rēķiniem par decembri tiek skaidrots, ka tie bija lielāki tādēļ, ka, mainoties tarifam, skaitītāja rādītāji tika nolasīti 31. decembrī. Iepriekšējos mēnešos tas darīts 24. datumā. Tādēļ maksa tika aprēķināta nevis par mēnesi, bet par 37 dienām.
Ja temperatūra dzīvokļos ir zemāka par 18 grādiem, iedzīvotājiem ar iesniegumu jāvēršas pie apsaimniekotāja, bet apsaimniekotājam – Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumā ar prasību nodrošināt nepieciešamo temperatūru.
Maksu par karsto ūdeni dzīvokļos, kur nav karstā ūdens skaitītāju, aprēķina, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem nr.133. Proti, dzīvokļu skaitītāju mērījumus salīdzina ar mājas kopējo skaitītāju un atlikumu sadala uz iedzīvotāju skaitu dzīvokļos, kur nav karstā ūdens skaitītāju. Tādēļ saimnieciski izdevīgāk ir uzlikt karstā ūdens skaitītāju.
* * *
Pirms diviem gadiem Jelgavā NĪP apsaimniekotajās mājās jau izraisījās skandāls par MK noteikumu piemērošanu aukstajam ūdenim. Jāatgādina, ka noteikumi par “Kārtību, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri” paredz arī to, ka iedzīvotāji par izmaiņām maksājumu kārtībā atbilstoši māju uzturēšanas un apsaimniekošanas nosacījumiem noteiktā termiņā iepriekš rakstiski jābrīdina. Tas nav noticis, arī šoreiz amatpersonas no pakalpojumu uzņēmumiem apmierinājušās ar jautājuma izlemšanu, neizejot no kabineta un neapgrūtinot sevi ar situācijas analīzi un cēloņu meklējumiem. Turklāt pirms diviem gadiem atklājās virkne citu ar skaitītāju lietošanas godprātību saistītu problēmu. Ņemot vērā, ka NĪP apsaimniekošanā ir vairāk nekā 450 māju, bet Aspazijas ielas mikrorajonā – tikai pusducis, šāda iedzīvotāju saujiņa acīmredzot atzīta par pārāk niecīgu, lai tai pievērstu uzmanību.
