Pieteikumā konkursam par Jāni Mukānu no Valgundes pagasta Vītoliņiem rakstīts, ka viņš mammai ir labs dēls, draudzīgs un vienkārši «foršs džekiņš».
Pieteikumā konkursam par Jāni Mukānu no Valgundes pagasta Vītoliņiem rakstīts, ka viņš mammai ir labs dēls, draudzīgs un vienkārši “foršs džekiņš”.
Par to, ka tas atbilst patiesībai, pārliecināts arī viņa vecākais brālis Edgars. Kad lielais brālis stāsta, cik jaunākais čakls mājas darbu darītājs, Mukāns juniors tikai kautrīgi smaida – neies jau sevi lielīt. Viņš atdzīvojas brīdī, kad klāsta par savu aizraušanos – arheoloģiju. Saistot visi televīzijas raidījumi par senlietu meklēšanu un izpēti. Jānim patīk senas un vēstures apdvestas mantas. Viņš ir pārliecināts, ka profesijas izvēli vairs nemainīs, kaut pabeigta tikai ceturtā klase 3. pamatskolā. Par to, ka esam iestājušies ES, Jānis ir priecīgs. Nevajadzēs vairs vīzas robežu šķērsošanai. Viņš zina, ka būs grūti, bet ar lielu dūšu visu var iespēt. Turklāt vēlāk, izmācījies par arheologu, varēs apceļot daudzas valstis, pētot to vēsturi.
Savā vārdadienā Jānis kopā ar ģimeni un daudziem draugiem Lielupes krastā ceps desiņas un līdz rīta gaismai kārtīgi ballēsies. Citiem vārdabrāļiem viņš novēl Līgo nakti negulēt, bet svinot un dziedot sagaidīt saullēktu.
