Viktorijas ielas iedzīvotāji grib zināt, kad viņu ielā paredzēts izbūvēt saimnieciski fekālo kanalizāciju.
Viktorijas ielas iedzīvotāji grib zināt, kad viņu ielā paredzēts izbūvēt saimnieciski fekālo kanalizāciju. Pagaidām SIA “Jelgavas ūdens” un pilsētas Dome nesniedz atbildi, kad tas varētu notikt.
1999. gada beigās Viktorijas ielas iedzīvotāji Domes informatīvajā izdevumā iepazinušies ar ūdenssaimniecības attīstības projektu. Pasākumu plānā norādīts, ka projekta realizācijas gaitā notiks Platones ielas baseina (teritorija starp Savienības, Salnas, Tērvetes, Viskaļu ielu un Lietuvas šoseju) kanalizācijas pašteces ielas vadu izbūve un objektu pieslēgšana saimnieciski fekālās kanalizācijas kolektoriem. Informācijā minēts arī cauruļu diametrs, izmaksas, darbu termiņi.
Informācija neatbilst patiesībai
Iedzīvotāji 2002. gadā, kad bija paredzēts veikt darbus, būdami pārliecināti, ka tie notiks tādā secībā un apjomos, kā informatīvajā izdevumā stāstījis ūdensapgādes uzņēmuma direktors Jānis Laizāns un Domes izpilddirektors Jurijs Strods, uzrakstījuši vēstuli (32 paraksti) Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam un SIA “Jelgavas ūdens” vadītājam J.Laizānam ar lūgumu izbūvēt saimnieciski fekālo kanalizāciju. Taču pēc diviem mēnešiem viņi saņēmuši ūdensapgādes uzņēmuma tehniskā direktora Ēvalda Jaudzema atbildi, ka ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros ielā nav paredzēta šādu tīklu izbūve un arī SIA “Jelgavas ūdens” nespēj finansēt darbus, kas nav iekļauti projektā.
Iedzīvotāji jautā, kā tas iespējams, ka Domes informācija par projektu neatbilst patiesībai. Vai tas bijis tikai Jaungada joks? Cik zināms, ūdensapgādes un kanalizācijas projekta realizācija būtiski aizkavējusies salīdzinājumā ar plānoto grafiku, taču neviens nav ziņojis, ka mainīts iecerēto darbu apjoms. Ja tā ir, iedzīvotājiem jāzina, kad un kā tas noticis. Pēc viņu domām, kanalizācijas izbūve šajā rajonā veicinās vides sakārtošanu, kas ir būtisks projekta mērķis. Daļa iedzīvotāju šajā laikā kanalizāciju novirzījuši uz savu dārzu, taču, ņemot vērā gruntsūdeņu līmeni, tas nav risinājums.
Iedzīvotāji gribētu zināt arī pastāvīgā jaudas tarifa naudas izlietojumu līdz šim. Tarifs pieņemts 1998. gada beigās, bet lēmumam pievienotā izmaksu tabula liecina, ka ieņēmumi no tā gadā pārsniedz 500 000 latu. Turklāt, lai realizētu ūdenssaimniecības projektu, jau vairākas reizes paaugstināts dzeramā ūdens tarifs. Iedzīvotāji norāda, ka arī pilsētas nomalē dzīvojošie maksā nodokļus pilsētas budžetā un ir tiesīgi pretendēt uz dzīves apstākļu uzlabošanu.
Vēstulei pievienota iepriekšējo pašvaldību priekšvēlēšanu reklāmas lapiņa, kur norādīts arī par kanalizācijas tīklu izbūvi šajā teritorijā un aicinājums balsot par Tautas partijas kandidātu J.Laizānu.
Ticēt var tikai darbu līgumam
SIA “Jelgavas ūdens” projekta īstenošanas grupas vadītājs Aivars Lāčaunieks atgādina vispārējo informāciju par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstības projekta pirmo posmu, ko paredzēts pabeigt 2006. gadā. Tajā plānots izbūvēt ūdensapgādes tīklus 20,4 kilometru garumā, lai pilsētas iedzīvotāju pieslēgums kopējam tīklam sasniegtu 85%. Savukārt kanalizācijas tīklus paredzēts izbūvēt 20,6 kilometru garumā, lai kopējam tīklam būtu pieslēgti 78% iedzīvotāju. Projekta priekšizpētē esot plānoti un parādīti iespējamie tīklu izbūves apjomi un rajoni, par ko informēti iedzīvotāji. Vēlāk, gatavojot darba līguma konkursa dokumentus, ņemti vērā finansiālie resursi un projekta pirmā posma prioritātes: notekūdeņu attīrīšana atbilstoši ES standartiem, lielākās pilsētas iedzīvotāju daļas pieslēgšana centralizētai ūdensapgādes sistēmai. Rezultātā detāli izstrādāts plānotais ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas un paplašināšanas plāns pirmajam posmam.
Ar konkursā uzvarējušo Somijas firmu “YIT Environment” darbu līgums parakstīts 2003. gada 22. oktobrī. Ar tajā iekļauto tīklu rekonstrukcijas un paplašināšanas plānu un shēmām pilsētnieki iepazīstināti “Jelgavas Domes Ziņās” pagājušā gada janvārī. Projekta vadītājs skaidro, ka pēc darba līguma noslēgšanas izmaiņas darbu apjomos nav izdarītas, un piebilst, ka tīklu būvniecības sadaļa iekavējusies. Taču notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un pārsūknēšanas staciju būvniecība notiek saskaņā ar plānoto grafiku.
Skaidri zināmi tikai ES direktīvu termiņi
Projektā ieguldāmais līdzfinansējums no SIA “Jelgavas ūdens” nav mainījies. Līdzfinansējuma daļa tiekot uzkrāta, un pašlaik izdevumu samaksā ieguldīti 263 000 eiro. Pašlaik projekta izdevumu nomaksa veikta par 27% (4,2 miljoni eiro). A.Lāčaunieks norāda, ka ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi paaugstināti ne vien tāpēc, lai gūtu līdzekļus projekta līdzfinansējumam, bet arī lai nosegtu pārējo izmaksu cenu kāpumu (elektroenerģija, materiāli, pakalpojumi no ārienes u.c.), kā arī ūdens patēriņa samazināšanos. Tarifa palielinājums tiekot plānots, lai iedzīvotāju maksājums par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem nepārsniegtu četrus procentus no ģimenes ieņēmumiem.
Atbilstoši darbu līgumam projekta pirmajā posmā kanalizācijas tīklu izbūve Viktorijas ielas rajonā pie Platones ielas notiks Vidus ielā (no Ruļļu līdz Lāču ielai), Mednieku ielā (no Vidus ielas līdz Platones kanalizācijas pārsūknēšanas stacijai), Lāču ielā (no Vidus līdz Viskaļu ielai) un Viskaļu ielā (no Ruļļu līdz Lāču ielai). Kopējais jaunbūvējamās pašteces kanalizācijas garums šajā rajonā ir trīs kilometri, kas veido ļoti būtisku paplašināmo kanalizācijas tīklu daļu. To izbūve dos iespēju pieslēgties centralizētai notekūdeņu novadīšanas sistēmai lielākajai daļai reģiona patērētāju. Diemžēl limitētie finanšu resursi neļauj īstermiņā paplašināt pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Tas ir projekta nākamo realizācijas posmu jautājums.
Projekta vadītājs A.Lāčaunieks tā arī nav pateicis, kad uzlabojumus var sagaidīt Viktorijas ielas iedzīvotāji. Viņš vienīgi informējis, ka Latvijai kā ES dalībvalstij saskaņā ar dzeramā ūdens direktīvu līdz 2015. gadam ar centralizētu ūdensapgādi jābūt nodrošinātiem 97% pilsētas iedzīvotāju (pašlaik ap 75%). Savukārt saskaņā ar notekūdens direktīvu līdz 2015. gadam ar centralizētiem kanalizācijas pakalpojumiem jābūt nodrošinātiem 95% pilsētas iedzīvotāju (pašlaik ap 65%).
Sakarā ar atbildi jāpiebilst, ka 1999. gada beigās, kad pašvaldība iedzīvotājus iepazīstināja ar gaidāmo projektu, tas vairs nebija priekšizpētes stadijā. Projekts bija iekļauts ES ISPA fonda programmā, kas tā realizācijai paredzēja piešķirt 6,75 miljonu latu dāvinājumu. Bija zināms, cik lieli kredīti tiks ņemti, kāds būs ūdensapgādes uzņēmuma līdzfinansējums.
Arī atbildes daļā par jaudas tarifa izlietojumu nav precīzi izskaidrots, cik lielus ieņēmumus šajā laikā tas veido un kādiem mērķiem līdzekļi izlietoti. Arī mainīgā tarifa izlietojums nav konkrētāk atšifrēts.
Līdzīgu kā Viktorijas ielas iedzīvotāju problēmas izklāstu “Ziņas” nosūtīja ne vien uzņēmumam “Jelgavas ūdens”, bet arī Domes preses sekretāram Jānim Kovaļevskim. Viņš informēja, ka pašvaldībai nav ko papildus piebilst uzņēmuma skaidrojumam.
