Jelgavas zemessargu štābā Dambja ielā svētdien notika atceres pēcpusdiena par godu Latvijas bruņoto spēku pirmā pavēlnieka Oskara Kalpaka pirmās pavēles izdošanai 1919. gada 5. janvārī Jelgavā.
Jelgavas zemessargu štābā Dambja ielā svētdien notika atceres pēcpusdiena par godu Latvijas bruņoto spēku pirmā pavēlnieka Oskara Kalpaka pirmās pavēles izdošanai 1919. gada 5. janvārī Jelgavā. Pasākumā ar lasījumu uzstājās vēsturnieks Andris Tomašūns. Nelielu koncertu sniedza zemessargu ansamblis.
No vēstures zināms, ka izšķirīgajās 1919. gada janvāra dienās, kad Latvijas Pagaidu valdība atkāpās no Sarkanās armijas ieņemtās Rīgas uz Liepāju, tieši uz dažām dienam apstājoties Jelgavā, kara ministrs Jānis Zālītis par valdībai uzticīgo karaspēka vienību kopējo komandieri iecēla pulkvedi Oskaru Kalpaku. Viņš tad arī 5. janvārī, ļoti iespējams, tajās pašās Dambja ielas kazarmās, kur tagad atrodas zemessargu štābs, izdeva savu pirmo komandiera pavēli, kurā uzskaitīja visas Latvijas Pagaidu valdības karaspēka iekļautās vienības, kas toreiz apvienoja nedaudz vairāk nekā divsimt vīru.
Šīs vēsturē nozīmīgās jubilejas atzīmēšanu zemessargu štābā Dambja ielas kazarmās lielā mērā noteica tas, ka Lāčplēša dienā pie šīs vecās ēkas atklāja šim 1919. gada vēsturiskajam notikumam veltīto piemiņas plāksni. «Ja par šo notikumu mums ik dienas atgādina metālā izkalti burti, ir skaidrs, ka mums jāiedibina tā atceres tradīcija,» «Ziņām» teica zemessargu komandieris Armands Fridrihsons. Jelgavnieki izrādījās diezgan kūtri nācēji uz atceres sarīkojumu. Taču zemessargi viesmīlīgi cienāja visus ar sausiņiem un karstu tēju (par tasītēm izmantojot karavīra katla vāciņu), un ir pamats cerēt, ka ar laiku šāda tradīcija ieviesīsies.
