Šodien vārda svētkus svin Zigurdi un Sigurdi. Daudz laimes vēlam arī rītdienas gaviļniekiem Anšiem, Agņiem un Agnetām!
Šodien vārda svētkus svin Zigurdi un Sigurdi. Daudz laimes vēlam arī rītdienas gaviļniekiem Anšiem, Agņiem un Agnetām!
«Es ļoti pārdzīvoju, ka manā vārdā nav burta «r»,» atzīstas Ansis Griķis, veikala «Nakts mēbeles» dizainers, Ādolfa Alunāna teātra aktieris un Jelgavas radio raidījuma «Laineris» vadītājs. «Teic, ka tikai ar šo burtu vārdā vīrietis esot īsts vīrietis. Bet citreiz mani mierina doma, ka visi Anši, kurus pazīstu, ir aktīvi un radoši, cilvēki «ar rozīnīti»!» Puisim savs vārds ļoti iet pie sirds, lai gan skolas laikā ar to esot bijušas problēmas – daudziem bija grūti paiet garām, neuzsaucot, kur tad Grietiņa palikusi! Ansis apgalvo, ka svētku nekad nav par daudz, tāpēc vārdadienas svinības esot jauks pasākums: «Parasti šos svētkus svinu divējādi: ir oficiālā daļa (ar vecākiem, jaunākajiem brāļiem – «mafioziem», māsu un tuvākajiem draugiem mājās) un arī neoficiālā daļa, kas nekad netiek plānota, piemēram, vienreiz tā svinēta uz deviņstāvu ēkas jumta, cepot šašlikus.» Jaunietim ļoti patīk saņemt dāvanas, parasti skaistas un lielas, tādēļ šogad viņš neatteiktos no brīnišķīgas salas Atlantijas okeānā, kur labprāt tērētu savus dzīves gadus. «Starp citu, man ir suns, kas arī piedalīsies vārdadienas svinībās. Iedošu viņam ēst! (Smejas.) Ja godīgi, viņš brīžiem ir mans labākais draugs. Kad jūtos slikti, paņemu suni un eju uz mežu,» tā Ansis, gardi smejoties.
Puisis žēlojas, ka viņa ikdiena esot ārkārtīgi aizņemta – visi spēki un idejas tiek veltītas dizainera darbam līdz pat septiņiem vakarā, aktīvajai darbībai teātrī un radio lietām. Tad «motors» tiek izslēgts un laiks veltīts sev un ēšanai, arī draugiem: «Mani labākie draugi ir tie, ar kuriem esmu kopā jau kopš bērnības. Kā saka, veca mīlestība nerūs. (Atkal smejas.) Ar viņiem varu izrunāties. Priecājos, ka viņi nedusmojas par manu tendenci kavēties. Varētu teikt, ka dzīvoju pēc Maskavas laika.»
Ansis labprāt glezno: «Kas uz sirds, tas gleznā, bet biežāk gan attēloju kluso dabu.»
Gaviļnieks stāsta, ka par savu sliktāko īpašību varētu dēvēt mūžīgo kavēšanos.
Gaviļniekam ir arī sava dzīves gudrība: «Cilvēki nekad, nekur un neko nevar palaist garām; viss, kam jānotiek, notiks, un, ja arī notiks kas slikts, jāatceras, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl ļaunāk. Varbūt vēl esmu «jauns gurķis» un no dzīves neko nesaprotu, bet šī ir mana stingrākā pārliecība. Vēl man ir svarīgi līdzcilvēki, iedvesma un saule!»
