Pagājušās vasaras lielākais notikums garīgajā dzīvē vairākiem Jelgavas katoļu draudzes jauniešiem bija tradicionālās Jauniešu dienas Ķelnē, Vācijā.
Pagājušās vasaras lielākais notikums garīgajā dzīvē vairākiem Jelgavas katoļu draudzes jauniešiem bija tradicionālās Jauniešu dienas Ķelnē, Vācijā. Latviju tajās pārstāvēja kardināls Jānis Pujats, piecpadsmit priesteru un ap septiņsimt jaunu cilvēku, starp viņiem – daudzi jelgavnieki.
Latvijas jaunieši šādā sarīkojumā piedalījās jau ceturto reizi. Pirmās trīs bija Parīzē (1997), Romā (2000), Toronto (2002) kopā ar pāvestu Jāni Pāvilu II. Šogad Ķelnē viņus uzrunāja pāvests Benedikts XVI.
Jauniešu dienu atklāšanas Svētā Mise notika Diseldorfas stadionā 16. augustā, to celebrēja Ķelnes kardināls Maisners. Pāvests Benedikts XVI Vācijā ielidoja 18. augustā no Romas un pēc tam ar kuģi pa Reinu brauca uz satikšanās vietu. Pāvesta ierašanās ar kuģi atgādināja svētā Pētera zvejnieka laivu. Gar upes krastu bija nostājušies daudzie sagaidītāji, kas skandēja: “Benedicto!”. No itāliešu valodas to varētu tulkot “Labi sacīts!” (“bene” – labi, “dicto” – mācīts, sacīts – red.). Benedikts XVI jauniešus uzrunāja īsi, bet kodolīgi, kā vienmēr atsaukdamies uz Svētajiem Rakstiem. Jāpiebilst, ka šis bija pirmais pāvesta ceļojums ārpus Romas, un tas veda uz viņa dzimteni Vāciju. Benedikts XVI tikās ar Vācijas prezidentu, ministru prezidentu un valdības pārstāvjiem, kā arī kristīgo demokrātu vadītāju Merkelas kundzi.
Saprotams, ka jaunais pāvests vēlas turpināt Jāņa Pāvila II centienus, pamatojoties uz trīs galveno reliģiju – kristietības, jūdaisma un islama – saprašanos, veicina mieru pasaulē, nostājas pret terorismu. Ķelnē Benedikts XVI apmeklēja ebreju sinagogu, satikās ar islama pārstāvjiem. “Mēs visi esam iznākuši no viena Dieva Radītāja rokas,” teica pāvests.
Diemžēl jāatzīst, ka Vācijā un citur Rietumeiropā sekulārais materiālisms grauj kristīgās vērtības tikpat stipri, kā savā laikā to pie mums darīja komunisms. Rietumeiropas bīskapiem nav ko likt vietā, kad priesteris nomirst. Piemēram, Diseldorfas Sv.Jāzepa baznīcas (šis dievnams svētkos bija atvēlēts latviešu jauniešiem) prāvests apkalpo trīs draudzes, bet viņa vikārs ir no Indijas. Tāpēc gluži saprotams, ka Benedikts XVI atvēlēja laiku, lai satiktos ar semināristiem un audzinātājiem. Viņš teica: “Semināristi, pļaujas lauks ir liels, bet pļāvēju – maz. Paldies, ka esat izvēlējušies un atbildējuši uz Dieva aicinājumu kļūt par priesteriem.”
Jauniešu dienu noslēgumu pāvests Benedikts XVI ievadīja ar vigiliju 20. augusta vakarā. Tās notika Marienfeldas laukumā. Altāris bija izvietots mākslīga kalna virsotnē. Zeme uzbērumam bija savesta ar 65 tūkstošiem autokravu. Kalna pakāji greznoja svecītes, kas sevišķi skaisti izskatījās vakara tumsā. Vigilija sākās ar Jāņa Pāvila II atceres zvana iesvētīšanu – lai viņa sāktais darbs izplatās kā zvana skaņas. Benedikta XVI vigilijas sprediķis bija slavas dziesma Jaunavai Marijai. Viņš runāja piecās valodās: vācu, franču, spāņu, itāliešu un latīņu. Blakus Jauniešu dienu krustam blakus tika nesta Jaunavas Marijas bilde. 800 tūkstoši jauniešu laukumā atsaucās ar entuziasmu. Marienfelda laukumā cits pie cita viņi arī pavadīja nakti no 20. uz 21. augustu.
Svētdienas, 21. augusta, rītā notika Svētā Mise, kurā kopā ar pāvestu piedalījās 50 kardinālu, 750 bīskapu, 10 tūkstoši priesteru un gandrīz miljons jauniešu. Atskanēja pāvesta Jāņa Pāvila II zvans, aicinot visus uz lūgšanu un vēstot, ka “papamobilī” ierodas pāvests Benedikts XVI. Jauniešu krusta priekšā dega liela svece ar pieciem degļiem, kas simbolizēja piecus kontinentus. Lasījumi un aizlūgumi norisinājās vairākās valodās. Tās galvenā doma – par ticību, kas mūs vieno, un Kristus mīlestību, kas ir baznīcas pamats.
Nākamās Jauniešu dienas notiks 2008. gadā Sidnejā, Austrālijā.
Jelgavas jaunieši par Jauniešu dienās piedzīvoto
Liene Antonija, 24 gadi: Visspilgtāk atmiņā palicis izlīguma vakars nelielajā vācu pilsētiņā Folkenrodā, kas atrodas kādus piecsimt kilometrus pirms Ķelnes. Kopā ar vēl vairākiem tūkstošiem citu valstu jauniešiem tur pavadījām dažas dienas. Šajā izlīguma vakarā bijām aicināti rakstīt vēstules cilvēkiem, ar kuriem esam sastrīdējušies un izjūtam pāri nodarījumu. Tur notika arī izlīgšana starp vairākām valstīm: Francijas jaunieši lūdza piedošanu Ziloņkaula krastam, vācieši – poļiem. Jaunieši apmainījās ar karogiem – tas bija aizkustinoši.
Ruslans Strods, 18 gadu: “Doties uz Ķelni mani pierunāja māsa, pats negribēju, jo nevienu no ceļabiedriem nepazinu. Lēmumu turp doties pieņēmu pēdējā brīdī, taču tagad esmu ļoti apmierināts.
Andis Lācis, 26 gadi: Visvairāk saviļņoja pāvesta Benedikta XVI klātbūtne. Man ir svarīgi būt tiešā tuvumā svētam cilvēkam, tādēļ braucu uz pāvesta sagaidīšanu un jau piecas stundas iepriekš ieņēmu vietu laukumā pie katedrāles, kurā Benediktam XVII bija paredzēts vadīt misi. Kad tā beidzās, pāvests apstaigāja laukumu, un es redzēju viņu no apmēram četru metru attāluma. Tas bija īpašs mirklis.
Dace Indrika, 19 gadu: Es ļoti gaidīju Jauniešu dienas, jo gribēju redzēt pāvestu Jāni Pāvilu II. Kad viņš nomira, pirmajā brīdī likās, ka uz Ķelni varētu arī nebraukt. Taču tad to visu pārdomāju un secināju, ka ir jāiemīl arī šis pāvests. Viņam savā amatā tāpat ir ļoti, ļoti grūti.
Ieva Karčevska, 18 gadu: Mana māsa piedalījusies trīs Jauniešu dienās. Pēc tām viņa atgriezās mājās ar jaunu enerģiju. Es nevaru teikt, ka man pēc Ķelnes ir gluži tāpat, tomēr sevī jūtu lielāku garīgumu. Tā bija lieliska izjūta, ka ticībā var būt vienoti jaunieši no visām pasaules malām.
Agita Ozola, 30 gadu: Es šajās dienās sapratu, ka viegli ir mīlēt cilvēku vienatnē, sēžot savas istabas četrās sienās. Kad esi lietū un aukstumā starp daudziem, tu ieraugi patiesību – mīlēt nav nemaz tik vienkārši. Gribas pabūt arī vienam.
