Tuvojoties rudenim, aizvien biežāk saasinās kuņģa slimības. Latvijas Gastroenterologu asociācija ir satraukusies, jo Latvijā arvien vairāk cilvēku cieš no paaugstinātas kuņģa skābes radīto slimību izraisītajām komplikācijām un blakus saslimšanām.
Tuvojoties rudenim, aizvien biežāk saasinās kuņģa slimības. Latvijas Gastroenterologu asociācija ir satraukusies, jo Latvijā arvien vairāk cilvēku cieš no paaugstinātas kuņģa skābes radīto slimību izraisītajām komplikācijām un blakus saslimšanām. Nepietiekamās informācijas dēļ šo kaišu diagnostika bieži vien ir novēlota, bet iespējamais risks dzīvībai – par maz apzināts un novērsts, tādēļ cilvēka veselībai jo īpaši bīstams. Jaunākie pētījumi liecina, ka ar šīm slimībām aizvien vairāk sirgst arī ekonomiski aktīvi cilvēki, pat tādi, kas nelieto kaitīgu uzturu un piekopj aktīvu dzīvesveidu.
Fakti par Latvijas iedzīvotāju saslimšanu ar paaugstinātas kuņģa skābes radītajām slimībām un to komplikācijām ir satraucoši. 2000. gadā mūsu valstī no kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimībām (tostarp no plīsuma un asiņošanas) miruši 252 cilvēki. Ik gadu ar šīm kaitēm slimnīcās nonāk ap pieci tūkstoši pacientu.
«Tas ir pilnīgs pretstats attīstītajai pasaulei, kur šo čūlu slimību izplatība strauji samazinās un ļoti daudziem tās izārstētas pilnībā,» skaidro Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents profesors Anatolijs Danilāns.
Viņš uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji neapzinās saslimšanas risku, tādēļ pie ārsta ierodas novēloti. Cilvēki ir dzirdējuši par kuņģa čūlu vai iekaisumu, taču tikai retais zina par barības vada atviļņa slimību, kas izpaužas ar dedzināšanu aiz krūšu kaula vai pakrūtē. Kuņģa – barības vada atviļņa slimības simptomi ir līdz pat 60 procentiem pasaules iedzīvotāju, trešdaļa no viņiem nepatīkamos simptomus izjūt katru dienu.
Kas ir atviļņa slimība
«Tā ir nopietna slimība, kas var izraisīt nepatīkamas komplikācijas: barības vada čūlu, zobu emaljas eroziju, deguna blakusdobuma iekaisumu, bronhītu un astmas lēkmes, sliktākajā gadījumā arī barības vada vēzi. Tik daudzveidīgs un nopietns var būt sākumā tik «nevainīgās» dedzināšanas sajūtas un skābo atraugu turpinājums,» skaidro gremošanas slimību centra «Gastro» direktors Ivars Tolmanis.
Atviļņa slimnieku dzīves kvalitātes līmenis bieži vien ir zemāks nekā smagas stenokardijas (sirds slimības) slimniekiem. Pētījumi ir arī kliedējuši mītu, ka atviļņa slimību galvenokārt izraisa un sekmē ēšanas paradumi un dzīvesveids, tātad atliek tikai tos mainīt. Uztura un dzīvesveida maiņa var mazināt simptomu nopietnību, taču nespēj nodrošināt pilnīgu izārstēšanos, turklāt tā ir pilnīgi bezspēcīga barības vada iekaisuma gadījumā, tādēļ laikus jāiet pie ārsta.
Atviļņa slimība rodas, ja kuņģa un barības vada savienošanās vārstulis, kas nodrošina barības nokļūšanu kuņģī un pasargā barības vadu no kuņģa skābes, pilnībā neslēdzas un erozīvā kuņģa skābe ieplūst barības vadā.
Slimība rada diskomforta sajūtu
Cilvēki, kas sasirguši ar atviļņa slimību, nereti jūt dedzināšanu pēc ēdienreizēm, ir spiesti atteikties no atsevišķiem produktiem. Dedzināšanas dēļ viņi nespēj pilnvērtīgi dzīvot un naktīs labi gulēt, ir noguruši, slikti jūtas. Pazeminās cilvēka darba spējas, fiziskā un sociālā aktivitāte. Paaugstināta kuņģa skābe var negatīvi ietekmēt arī zobu emaljas struktūru, radot kariesa risku. Klīniskie pētījumi rāda, ka zobu stāvoklis pasliktinās no 20 līdz 50 procentiem pacientu, kas sirgst ar šo kuņģa kaiti.
Atviļņa slimību var arī veicināt nepareizs uzturs un dzīvesveids, piemēram, smēķēšana, kofeīns, šokolāde, trekni ēdieni, pārēšanās, kā arī daži medikamenti. Šādā gadījumā vislabāk atmest kaitīgos ieradumus.
