Ne cik sen Sesavas draudzei gada laikā nomainījās pieci mācītāji, no Salaspils spiež aiziet mācītāju Sarmīti Fišeri, Zemgales apgabaltiesā iesniegtas četras prasības par neatjaunotās vācu Sv. Trīsvienības baznīcas draudzes īpašumu atgūšanu. Šo faktu pamatā ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes vēlme iegūt naudu. Nevis ar ziedojumiem, ar draudžu augšanu spēkā, bet darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. 2008. gadā virsvalde no Misuri Sinodes aizņēmās 6 miljonus dolāru, un tas tika pamatots ar vajadzību pacelt mazo, nabadzīgo draudžu mācītāju algas. Lai arī puse šā aizdevuma aizgāja baznīcas kopējā budžetā (nevis mācītāju algu izlīdzināšanas fondā), sākot ar pagājušā gada vasaru to mācītāju, kuri noslēguši līgumu ar virsvaldi, algas ir cēlušās. No amerikāņiem ņemtā kredīta dzēšanai bija plānota peļņa, ko dos darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Taču kam gan šajā jomā tagad veicas!? Tad nu izmisīgi jāmeklē nauda, kur vien var. Sesavas draudze, kuras priekšniece ir Irma Laščenko, virsvaldei neatdeva ne pēdu no baznīcas mantotās zemes. Tās nomas nauda aiziet dievnama uzturēšanai. Lai arī draudzi tagad vada nevis pilntiesīgs mācītājs, bet evaņģēliste, vismaz Baznīcas virsvalde sesavniekus liek mierā. Jelgavas luterāņu draudzes daļu no saviem vecajiem īpašumiem nodeva virsvaldei un arī šeit valda relatīvs miers. Taču Salaspilī, kā pagājušās «Sestdienas» numurā atklāj rakstnieks Aivars Kļavis, iet dramatiski, cieš mācītājas Fišeres veselība, apdraudēta ir sāktā Salaspils dievnama būvniecība. No arhibīskapa Jāņa Vanaga pretraksta, kas publicēts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mājas lapā, var spriest, ka virsvalde Salaspils lietā ir korekta. Taču izskatās, ka luterāņiem tomēr ir gaidāma prāta vētra par to, kam jābūt baznīcas uzturēšanas pamatā.
