Kādas Šķūņu ielas mājas iemītnieki pelnīti noskaitušies uz savu kaimiņu – viņa vainas dēļ pārējie spiesti domāt, kur nokārtot savas dabiskās vajadzības.
Kādas Šķūņu ielas mājas iemītnieki pelnīti noskaitušies uz savu kaimiņu – viņa vainas dēļ pārējie spiesti domāt, kur nokārtot savas dabiskās vajadzības. Izrādās, vīrietis, laikam jau būdams jautrā prātā, mājiņā ar sirsniņu pametis degošu cigareti, un daudz nevajadzēja, lai tā nodegtu līdz ar zemi. Neko darīt vairs nevarēja arī ugunsdzēsēji, kas no liesmām tomēr nosargāja dzīvojamo māju. Bet aizmāršīgais smēķētājs tikmēr netraucēts gulēja, nedzirdēdams savu kaimiņu dusmas un lamas.
Un ko tagad darīt? Vīriešiem labāk, tie aizskrien turpat aiz sētas, bet tas iespējams tikai tagad, kad laiks auksts, citādi sāks nelabi smirdēt, bet dāmas tikmēr meklē citu izeju – viņas aizvien biežāk dodas ciemos pie kaimiņiem. Taujājot pēc sāls šķipsnas vai kāda sīpola, it kā nejauši tiek pieminēta arī spiedīga vajadzība, un tā izdodas izmantot kaimiņu labierīcības. Tiesa, tuvākajā laikā mājas iemītniekiem esot cerība tikt pie jaunas mājiņas ar sirsniņu loga vietā, un tad beigsies nepieciešamības dzītie klejojumi. Tikai tad kārtīgi būs jāuzmana aizmāršīgais kaimiņš, lai tas atkal neatstātu visus bez labierīcībām.
