«Logopēdi kļūst aizvien noslogotāki, jo bērnu, kuriem ir runas un valodas traucējumi, skaits arvien aug,» secina logopēde Laura Laugale. Vienlaikus viņa atgādina, ka katram mazulim runas un valodas attīstība norisinās ļoti individuāli – viens sāk runāt uzreiz pēc gada vecuma, citi tikai ap divu vai divarpus gadu vecumu. «Visus bērnus nevar vērtēt pēc viena gadījuma. Vecākiem svarīgi ir saprast, ka tas prasa pacietību un runas attīstība lielā mērā ir atkarīga tieši no viņiem,» uzsver speciāliste.
Runa attīstās posmos
«Bērna runas attīstību ietekmē daudzi faktori jau māmiņas gaidību laikā. Tas, kā noritējusi grūtniecība un kāda sievietei bijusi veselība, var atspoguļoties bērna vispārējā, kā arī runas un valodas attīstībā. Piemēram, ja mātei grūtniecības laikā bijušas dažādas saslimšanas un lietoti medikamenti, psihotraumas, kaitīgo ieradumu klātbūtne vai liels stress, tas var ietekmēt bērna runas un valodas attīstību. Būtiski ir arī ģenētiskie un iedzimtie faktori. Tāpat svarīga ir dzemdību norise – vai bijusi mehāniska iejaukšanās, jaundzimušajam novērots skābekļa bads. Tāpat bērna saslimšanas un traumas, īpaši galvas, agrīnajā vecumā var būtiski ietekmēt vispārējo, kā arī runas un valodas attīstību,» norāda logopēde.
Kā saprast, vai bērna runas dotības un valodiņa ir atbilstoša viņa vecumam? L.Laugale skaidro: pirmajā dzīves gadā, apgūstot runas prasmes, bērns iziet cauri 26 pakāpieniem pirmsrunas apguvē, un katrs no tiem ir būtisks nākamajam. Jāatceras, ka visiem runas un valodas attīstība nenorit vienādi. «Bērniem, iepazīstot apkārtni un uzsūcot informāciju, var parādīties pa kādam vārdam, bet pēc kāda laika šie vārdiņi, iespējams, pazūd. Piemēram, vārds «bumba». Bērns var teikt «ba-ba», pēc kāda laika parādīties «bu-ba» vai citādi paveidi, kamēr viņš nonāk līdz vārda pareizajai formai «bumba». Viena daļa iziet cauri visiem šiem pakāpieniem, citi – ne. Tas var ietekmēt runas un valodas attīstības norisi. Tādēļ viens bērns jau skaidri izrunā pirmos vārdus ap pusotra gada vecumu, cits tajā pašā vecumā runā vēl bēbīšu valodā.»
«Uztraukties vajadzētu, ja bērnam ir gads, bet netiek izteikts neviens vārds, ja viņš nereaģē uz vecāku sacīto, saucieniem un komandām, neatsaucas uz savu vārdu. Tad primārais būtu pārbaudīt dzirdi – ja ir dzirdes traucējumi, spontāna runas un valodas attīstība ir apgrūtināta. Ir arī pavisam vienkāršs nosacījums, kas varētu kalpot kā mēraukla – cik bērnam gadiņu, tik vārdu vajadzētu prast salikt kopā. Ja bērnam ir viens gads – tas ir viens vārds,» skaidro speciāliste un kā piemēru min to pašu «bumba». Divu gadu vecumā jāprot salikt kopā divus vārdus, piemēram, «liela vai sarkana bumba», trīs gados jāveido trīs vārdu teikums. Trīs gadi ir laiks, kad būtu nepieciešams izvērtēt, vai bērna runas un valodas attīstība norit atbilstoši vecumam, un nepieciešamības gadījumā jāmeklē logopēda palīdzība.
Plaša profila speciālists
L.Laugale stāsta, ka logopēds ir plaša profila speciālists. Logopēds praktizē pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārizglītojošās skolās, privātpraksēs, kā arī veselības aprūpes iestādēs. Logopēds strādā ar skaņu izrunas, balss, rakstu valodas, runas ritma un tempa, ēšanas un rīšanas, komunikācijas traucējumiem, palīdz attīstīt runas un valodas prasmes bērniem, kuriem ir dzirdes problēmas, kā arī strādā ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra un citi specifiski traucējumi. Veselības aprūpes iestādēs logopēds sniedz palīdzību cilvēkiem pēc insulta un dažādām galvas traumām, pēc kurām viņi zaudējuši runas un valodas spējas, ir apgrūtināta ēšanas un rīšanas funkcija.
Trīs gadu vecumā lielākoties bērni nonāk pirmsskolas izglītības iestādēs, kur notiek pirmā sastapšanās ar logopēdu. Tad bērnam tiek pārbaudīta artikulācijas un elpošanas aparāta darbība, skaņu izruna, kā arī gramatisko iemaņu attīstība. Tomēr noslogojuma dēļ pirmsskolas izglītības iestādēs speciālists ar trīsgadniekiem būtībā vēl nestrādā, bet gan konsultē vecākus.
«Nepieciešamības gadījumā logopēds var rekomendēt vecākiem aizvest bērnu vizītē pie citiem speciālistiem. Piemēram, ja ir īsa zemmēles saitīte, kas ierobežo mēles kustības un neļauj pareizi izrunāt kādu skaņu, ieteicama ortodonta konsultācija. Citos gadījumos var rekomendēt neirologa, fizioterapeita un citu speciālistu apmeklējumu. Smagāku traucējumu gadījumos ar bērnu strādā vesela komanda – fizioterapeits, ergoterapeits, logopēds, psihologs un citi –, var tikt nozīmēti arī medikamenti,» stāsta L.Laugale.
Ja bērnam ir nepieciešama logopēda palīdzība, svarīgi, lai nodarbības notiktu regulāri – vismaz divas reizes nedēļā. Svarīgi, lai arī vecāki mājās ar bērnu turpinātu veikt ieteiktos vingrinājumus. Tikai tad būs sasniedzams vislabākais rezultāts. Speciāliste aicina vecākus aktīvi iesaistīties bērnu runas un valodas traucējumu novēršanā, pašiem interesēties un pirmsskolas izglītības iestādēs izmantot konsultācijas. «Vecāku līdzdalība bieži vien ir noteicošā,» uzsver L.Laugale.
Strādā ar muskulatūru
Pirmsskolas vecuma bērniem logopēdiskās nodarbības tiek veidotas rotaļu veidā. «Tas nebūs tā, ka logopēds teiks: «Tagad stiep lūpas uz priekšu!» Mēs šai lietai pieejam radoši – izmantojam bildes, attēlu kartītes, rotaļlietas, dažādas pedagoģijas metodes, kas bērniem šķiet interesantas un kuru rezultātā tiek kustinātas lūpas un mēle, novērsti skaņu izrunas traucējumi un attīstītas gramatiskās iemaņas,» stāsta L.Laugale.
Visvairāk vecāki uztraucas, ja bērns neizrunā «r» skaņu. «Tā ir vissarežģītākā skaņa latviešu valodā, kura būtu jāapgūst līdz piecu sešu gadu vecumam. Tad bērnam ir jāprot pareizi izrunāt visas valodas skaņas, kā arī atšķirt tās pēc dzirdes. Jo ātrāk tiks izlaboti runas un valodas traucējumi, jo labāk – tas viss ietekmē vēlāko mācīšanās procesu, kā arī domāšanu,» piekodina speciāliste.
Logopēdiskajās nodarbībās tiek attīstītas fonemātiskās dzirdes iemaņas, lai bērns iemācītos atšķirt valodas skaņas, attīstītas gramatiskas iemaņas, novērsti skaņu izrunas traucējumi, pilnveidota artikulācijas aparāta muskulatūra, kā arī nostiprināta elpošanas un balss aparāta darbība. Nodarbībās tiek iekļauti dažādi skaitāmpanti un dziesmiņas, kas veicina pareizu skaņu izrunu, kā arī vingrināta pirkstu jeb smalkā motorika. Smalkās motorikas attīstība ļoti veicina runas un valodas attīstību.
Nelietot bēbīšu valodu
Vecāki bieži vien nepamana bērna runāšanā ne traucējumus, ne kļūdas, jo ir pieraduši pie viņa runasveida. Dažādu runas un valodas traucējumu gadījumā logopēds konsultē vecākus par to specifiku un iesaka, ko turpināt veikt mājās. «Visvērīgākajiem jābūt vecākiem, kuru bērni dažādu apsvērumu dēļ pirmsskolas izglītības iestādi neapmeklē arī pēc trīs gadu vecuma un logopēda redzeslokā nenonāk,» norāda speciāliste. «Tāpat ir svarīgi, lai vecāki vispār ar bērnu runātu un iedziļinātos viņa sacītajā. Nevajadzētu bērnu pārtraukt, jāļauj runāt, kad viņš vēlas un kā vien var. Ja notiks pretējais, bērnam var pāriet vēlme runāt. Taču mammai un tētim būtu jāsaka priekšā vārdi un jārunā pareizi – bērni ir vecāku spogulis. Kad mazais sāk runāt, vecākiem nevajadzētu aizrauties ar bēbīšu valodas lietošanu. Ja bērns saka uz suni «vau-vau», tad vecākiem ieteicams to papildināt «suns, vau-vau». Tāpat jāizvairās no pamazināmajām formām, jo tās ir vēl grūtāk izrunājamas.»
Agrīnajā vecumā svarīgi ir dziedāt dziesmiņas, izmantot skaitāmpantus, lasīt priekšā grāmatas. Tā rodas ritma izpratne un attīstās runas iemaņas. Ja ģimenē tiek lietotas vairākas valodas, ieteicams nošķirt, ar kuru no vecākiem bērns runā vienā, ar kuru – otrā valodā, un to vajadzētu ievērot, kamēr mazais ir pilnībā apguvis runas un valodas prasmes.
Vēl viens ieteikums – noteikt robežas, cik atļaut bērnam lietot planšetes un mobilos telefonus, datorus, cik daudz skatīties televizoru. Ar tiem iemācās tikai skatīties un klausīties, bet nenotiek atgriezeniskā saikne – bērnam nav vajadzības atbildēt. Tas, protams, vecākiem dod uz brīdi mieru un brīvo laiku, bet tā vietā bērnu labāk iesaistīt ikdienas sadzīves aktivitātēs, kas veicinās viņa vispārējo attīstību un iemācīs būt patstāvīgākam. Ēst gatavošanas laikā vecāki var iedot bērnam savērt uz aukliņas makaronus vai sašķirot pupas, zirņus. Tāpat var dot pasmaržot, nogaršot dažādas lietas – tā attīstīsim arī ožu un garšu. Drēbju mazgāšanas laikā var iedot bērnam groziņu ar knaģīšiem, lai tos sasprauž ap groziņu. Arī internetā ir atrodamas ļoti interesantas un viegli izpildāmas nodarbes, kas bērnu izklaidēs telefona un datora vietā.
Veikti pētījumi, ka bērniem, kuriem labāk attīstīta pirkstu smalkā motorika, vērojama arī labāka runas un valodas attīstība – šīs abas jomas ir cieši saistītas. Protams, jāņem vērā arī faktors, ka bērns ir jāved sabiedrībā un viņam ir daudz jārāda un jāstāsta apkārt notiekošais. Tam kalpo, piemēram, bēbīšu skoliņas un vecāku radošā pieeja aktivitātēm mājās.
