Kad ne, tad ne! Ir teiciens – ja vienas durvis aizveras, nevajag stāvēt un izmisīgi tur klauvēties, jo tajā brīdī noteikti atveras daudzas citas. Aizvērušās lielā kaimiņa durvis Austrumos, un tagad jādomā, kur likt pienu, sviestu, krējumu, kabačus un gurķus. Bet nevajag tik ļoti sabēdāties. Nevar taču vienlaikus dot un lūgties! Ja nevajag, tad nevajag! Paši saliksim burkās un mucās visus rudens labumus. Gan būs, kas apēdīs – gan pensionāri, gan bērni skolās, bērnudārzos un bērnunamos. Arī zvēriņi zoodārzā priecāsies par kādu negaidītu gardu rudens dāvanu. Un beigu beigās – vēl ir taču tas trakais un daudzu nīstais hellovīns ar izgrebtiem ķirbjiem un sveci vidū. Hellovīna naktī vedam tik uz Austrumu robežu! Smuki izskatīsies – daudz gaismas tumšā naktī. Tikai viens gan svarīgi – ārā neko nemetam. Vārdu sakot, sākam sen aizmirsto tradīciju – pilni pagrabi un pieliekamie ar dažādiem konservējumiem! Varēsim palutināt sevi un savus mīļos ziemā un pavasarī. Šādas dzīres mums sen nebūs bijušas. ◆
