Jāvārda došanas reizē cilvēki neatkarīgi no vecuma un dzimuma pasauli vairāk vai mazāk redz it kā caur rozā brillēm.
Jāvārda došanas reizē cilvēki neatkarīgi no vecuma un dzimuma pasauli vairāk vai mazāk redz it kā caur rozā brillēm. Mirklī, kad skan «Rūgts!», domas par kopdzīves attiecību veidošanu un saglabāšanu šķiet nevajadzīgas un varbūt pārāk nopietnas.
Var jau būt, ka īpašās noskaņas brīdī (tas ir tik īss!) arī nevajag tikt skaidrībā par to, kas būs pēc tam.
Un kopdzīve izirst
Un tomēr, tomēr. Tikai pēc tam seko patiešām «salds» un patiešām «rūgts». Kā tai pantiņā ir sieva ragana, vīrs sātans īsts… Un ne jau vienmēr pietiek rimtības un spēka, lai savu dzīvi nosargātu. Kopdzīve izirst…
Sausie statistikas skaitļi liecina, ka šķirto laulību skaits mūsu valstī samazinās 1995. gadā šķirta 7891 ģimene, nākamajā par 1770 mazāk. Tāda pati tendence vērojama pagājušajā gadā. Tiesa, sarūk arī reģistrēto laulību skaits, un tādējādi šķiršanās koeficients, rēķinot uz reģistrētajām laulībām, audzis.
1990. gadā šķirtas 46 no 100 reģistrētajām laulībām, pēc sešiem gadiem šķirto skaits palielinājies līdz 63. Pēdējos gados aizvien lielāku izplatību Latvijā gūst tā sauktās konsensuālās laulības, kad cilvēki nevēlas laulību reģistrēt ne dzimtsarakstu iestādē, ne baznīcā.
Ja šķiras, tad izšķiras
Jelgavā un rajonā vērojamas līdzīgas tendences. Pagājušajā gadā reģistrēts par 13 laulībām mazāk salīdzinājumā ar 405 izveidotajām ģimenēm 1996. gadā. Apmēram piektā (laukos ceturtā) daļa laulību reģistrēts baznīcā.
Oficiālas statistikas nav, taču cilvēki, kas nodarbojas ar šķiršanu, atzīst, ka baznīcā reģistrētas laulības šķir retāk.
Pērn mūsu rajonā pavisam šķirtas 284 laulības, par 14 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Visi, kas šādam solim nobrieduši, no tā neatkāpjas un iet līdz beigām. Pērn prasību par laulības šķiršanu tiesā līdz spriedumam nav uzturējuši tikai trīs pāri.
Tiesu darbinieki piekrīt, ka laulības šķiršanas lietu skaits samazinās. Par iemesliem grūti spriest. Vienu no tiem varētu saistīt ar šodienas ekonomiskajām realitātēm un līdzekļu trūkumu, jo, lai tiktu pieņemta prasība par laulības šķiršanu, vispirms jānomaksā nodeva 20 latu apmērā.
Turklāt sakarā ar tiesu noslogotību arī uz laulības šķiršanas lietām attiecināma parastā kārtība un rinda ir visa gada garumā, līdz lietu sāk izskatīt.
Aktīvākais šķiršanās vecums
«Latvijas demogrāfijas gadagrāmata» un tiesu prakse liecina, ka aktīvākais vecums, kad šķiras kā pilsētas, tā lauku iedzīvotāji un kā sievietes, tā vīrieši, ir no 25 līdz 39 gadiem, kad uz katru vecuma piecgadi (no 25 līdz 29, no 30 līdz 35 gadiem utt.) attiecināmi 17 līdz 23 procenti šķirto laulību. Vecuma grupās līdz 25 un pēc 45 gadiem šis procents ir zemāks par desmit.
Pēc laulības ilguma visvairāk šķiras ģimenes, kas kopā nodzīvojušas 5 līdz 9 un 10 līdz 14 gadu. Uz šīm kategorijām attiecināmi vairāk nekā 35 un apmēram 20 procenti no šķirtajām laulībām. Tas sakāms kā par pirmajām, tā atkārtotajām laulībām.
Mazāk nekā trešdaļā šķirto ģimeņu kopīgu bērnu nav. Apmēram pusē šķirto ģimeņu aug viens bērns, bet aptuveni piektajā daļā divi un vairāk bērnu.
Aiz katras lietas – cilvēks
Nu jau labu laiku vienīgā iestāde, kas šķir laulību, ir tiesa. Jelgavas tiesas tiesnese Daina Baltā un viņas kolēģes atzīst, ka uz vispārējā tiesvedības fona šķiršanas lietas nav sarežģītas, nav jāpiepūlas, neskaidrības ilgi un pamatīgi precizējot likumdošanas un normatīvajos aktos. Lai gan aiz katras iezīmējas cilvēku likteņi, lielāki un ne tik lieli sarežģījumi un pārdzīvojumi, spīvas un ne tik skaudras dvēseles sāpes un traģēdijas.
Prasības pieteikums par šķiršanās iemesliem gandrīz neko nevēsta. Tur raksta standartfrāzes turpmāko kopdzīvi uzskatu par neiespējamu, laulāto attiecības esam pārtraukuši, ģimeni saglabāt nevēlamies un tamlīdzīgi. Iemesli atklājas tiesas zālē. Nevis striktā, bet brīdim atbilstošā tonī aicinot cilvēkus uz runāšanu, ar jautājumiem uzvedinot uz secinājumiem…
Nejūt psihologu eksistenci
Lai gan valstī it kā ir gan ģimenes konsultanti, gan psihologi un psihoterapeiti, reāli viņu darbību nejūt. Ar kolēģiem pārrunājot, nereti jāatzīst, ka ģimenes savas problēmas dodas risināt uz tiesu. Diemžēl tiesa nerisina vis problēmas, bet pieliek tām punktu, stāsta D.Baltā. Izrādās, ģimenē cilvēki ārdās, kliedz, bet nenotiek mierīga apsēšanās, aprunāšanās.
Tiesā tomēr neļaujam vienam otru apvainot, lai gan emocijas ir saprotamas. Un, kad viņi sāk runāt, nereti gadās tā, ka tikai te viens otru saprot, bet tas ir krietni par vēlu. Varbūt tomēr pienāks laiks, kad šķiršanās prasību tiesā varēs iesniegt tikai pēc ģimenes konsultanta apmeklēšanas.
Dzeršana – tipisks iemesls
Prasības pieteikumus tiesā galvenokārt iesniedz sievietes. Kā biežākais šķiršanas iemesls minama vīra aizraušanās ar alkoholu un ģimenes neapgādāšana. Daudzi vīri ir agresīvi, sit sievas, bērnus un citus radiniekus.
Gados jauniem cilvēkiem raksturīgi, ka ģimenē aug viens vai divi mazi bērni. Vīrs sācis dzert. Tālāk seko tipiskā ķēdīte: kur dzer tur kompānijas; kur kompānijas tur meitenes; kur meitenes tur viņš vai viņu pavedina… Sieva it kā piecieš, lai gan šāda situācija nav patīkama. Kad notikumi iet savu gaitu un viss turpinās, seko prasība tiesā.
Agrāk bija tendence vīru ar šķiršanās iesniegumu vienkārši pabiedēt. Starp citu, tas samērā bieži arī iedarbojās. Tagad, kad tas nozīmē 20 latu, ar pabiedēšanu vairs nekas neiznāk, secina D.Baltā.
Bez pieteikuma naudas jārēķinās, ka jāmaksā arī valsts nodeva desmit līdz piecdesmit latu apmērā. Šajā gadījumā tiesnesis ņem vērā to, kurš no laulātajiem vainojams laulības izjukšanā, kā arī abu pušu mantisko stāvokli.
Var izšķirt tūlīt
Šķiršanās lietās abiem laulātajiem tiek dots arī līdz sešiem mēnešiem ilgs samierināšanās laiks. Neraugoties uz to, biežāk tālākā kopdzīve tomēr tiek atzīta par neiespējamu.
Civillikums vairākos gadījumos (ja viens laulātais apdraud otra dzīvību vai veselību; ja laulātais saslimis ar ilgstošu grūti dziedināmu slimību; ja laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas aptraipa godu vai tik negodīgi un netikli dzīvo, ka nevar prasīt kopdzīves turpināšanu; nepārtraukta ilgstoša laulāto šķirta dzīve) paredz tūlītēju laulības šķiršanu.
Retāk pieteikumus tiesā iesniedz vīri. Un, pretēji sabiedrības priekšstatiem, arī sievietēm piemīt tādi paši netikumi kā vīriešiem. Ir arī vīrieši, kas vieni audzina bērnus, kamēr mātes piekopj jautru dzīvesveidu un par ģimeni neliekas ne zinis…
Neliedziet atziņas citiem
Bet visu jau neuzrakstīt. Katrs gadījums ir atsevišķs, tikai sev vien raksturīgām dzīves niansēm iekrāsots. Par konkrētiem likteņiem un dzīves pavērsieniem, dzīvi pirms un pēc šķiršanās «Ziņās» varēsiet lasīt turpmāk.
Un, lai gan mēdz uzsvērt, ka cilvēks mācās tikai no savām, nevis citu kļūdām, «Ziņas» priecāsies par ikvienu mūsu laikrakstam uzticētu pārdomu sleju, pieredzes izklāstu vai aicinājumu uz tikšanos, lai arī citiem darītu zināmu savā dzīvesskolā gūto atziņu.
Tā kā tikai katram pašam pieder viss, kas ar viņu noticis, ievērosim diskrētumu.
