No 13. septembra Ozolnieku novada Stūru un Bētiņu māju iedzīvotāji var teikt, ka viņiem ir savs kaktiņš, savs stūrītis zemes. Tiešā nozīmē – viņi ir «iedzīti» stūrī vispārējas drošības labad.
No 13. septembra Ozolnieku novada Stūru un Bētiņu māju iedzīvotāji var teikt, ka viņiem ir savs kaktiņš, savs stūrītis zemes. Tiešā nozīmē – viņi ir “iedzīti” stūrī vispārējas drošības labad.
Ir pārrakta gājēju pāreja, ko likumīgi izmantoja kājāmgājēji, bet nelikumīgi – autobraucēji.
Pirmais cīņas posms Stūru māju saimniekiem bija 1988. gadā, kad izbūvēja ātras satiksmes autoceļu A8 (E77). Lasītājam saprotamāk – tā ir maģistrāle, kas savieno Rīgu ar Jelgavu un Lietuvas robežu. Abu māju iedzīvotāji toreiz tika “nolikti fakta priekšā” – 50 metru vietā, lai tiktu līdz šosejai, viņiem būs jāmēro 3 km garš ceļš pa mežu jeb, kā to oficiāli sauc, pievedceļš. Toreiz pēc iedzīvotāju lūguma tika uzbūvēta gājēju pāreja. Tā kalpoja līdz šā gada 13. septembrim, kad tika likvidēta. Iemesls saprotams – ceļu, kas bija domāts gājējiem, izmantoja arī autobraucēji. Tā bija nelikumīga rīcība, kas apdraudēja vispārējo satiksmes drošību. Līdz šai dienai cīniņš notiek arī par to, vai pāreja bijusi likumīga vai ne. 1988. gadā toreizējās valsts ražošanas apvienības “Lavijas autoceļi” ģenerāldirektors O.Kronlaks, atbildot toreizējai Jelgavas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājai A.Kroģerei, ziņojis, ka gājēju pāreja šajā posmā ir likumīga, bet transportam jāizmanto lauku ceļš, kas Stūru un Kalniņu mājas savieno ar autoceļu Ozolnieki – Spartaks. Tomēr dažreiz pat rakstītam papīram nevar ticēt, jo, kā pa tālruni apgalvoja Latvijas Autoceļu centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītāja Izolde Liepa, viņai ir dokumenti, kas apliecina – ceļš ierīkots nelikumīgi. Nelikumīga ir braukšana pār to, bet vai arī līdz šim likumīgā gājēju pāreja no šā gada 13. septembra kļuvusi nelikumīga?
Pārsteidzošākais, ka pagasta iedzīvotāji vispirms nemeklē atbildi pie sava pagasta speciālistiem, bet gan laikraksta redakcijā. “Ko es tur varu panākt,” “Ziņām” jautāja pensionāre, 2. grupas invalīde. Speciālists atbrauca, pateica, ka neko nevar darīt, un viss. Tagad līdz veikalam tikt ir problēma. Pastu nepiegādā, jo pastniece trīs kilometrus kājām pa mežu neies. No cilvēka to arī nevar prasīt. Esmu satraukusies. Ja jāizsauc ātrā palīdzība, ceļš ziemā reizēm ir neizbraucams. Līdz šosejai dēls mani var aiznest. Mums jau nevajag braucamu ceļu, bet vienkāršu laipu, lai tiktu pāri grāvim.”
Akciju sabiedrības “Latvijas autoceļi” valdes priekšsēdētāja vietnieks J.Klismets “Ziņām” atzīst, ka tādas problēmas vajag risināt pašvaldībai. “Attiecībās starp indivīdu un valsti ne vienmēr uzvar indivīds. Dažreiz lēmumu pieņemšanā humānais aspekts nav noteicošais. Tomēr šis gadījums jāpārskata un pašvaldībai jārod risinājums. Ja vietējā vara to nevar atrisināt, tad ziņojiet man vēlreiz,” teica “Latvijas autoceļu” valdes priekšsēdētājs. Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs savukārt sacīja, ka risinājums tiek meklēts un nedrīkst pieļaut, ka autobraucēji, neievērojot noteikumus, izmanto šo ceļu uzbraukšanai uz šosejas.
