Dzintra Žilde: «Kopā mums izdosies, jo kopā mēs esam spēks».
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja vietniece Dzintra Žilde ir viena no tām, kura izprot visas Latvijas senioru sasāpējušos jautājumus. Kāpēc vēl aizvien tiem, kuri savu mūžu atdevuši valstij, jājūtas tai parādā?
Daudzi seniori ir vīlušies
Vienas no lielākajām senioru problēmām saistās ar finansiālo stāvokli. «Pensionāru, kuri nostrādājuši visu mūžu un bijuši klāt Latvijas lielākajos notikumos, pašreizējās dzīves iespējas ir samērā šauras. Daudzi seniori ir diezgan vīlušies pašreizējā pensijas sistēmā,» pauž Dz.Žilde. Viņa uzsver, ka ir jānovērtē cilvēka mūžs un viņa ieguldījums šajā valstī. Nebūtu jābūt tā, ka senioriem jācīnās par veselības sistēmu vai iztiku. «Mēs būtu priecīgi, ja savās vecumdienās varētu braukāt pa pasauli. Rīgā redzam daudzus priecīgus japāņu tūristus, kā arī vāciešus un zviedrus. Viņi ceļo pa pasauli, jo ir sev nopelnījuši skaistas un cilvēka cienīgas vecumdienas. Latvijas pensionāri, kuri dzīvo dziļi laukos, nereti pat nevar nokļūt līdz pagasta vai pilsētas centram. Nerunāsim jau par to, ja šim cilvēkam kas kaiš un viņš ir palicis viens. Vientuļie pensionāri mūsu valstī ir pavisam aizmirsti,» saka Dz.Žilde. Šo pensionāru labklājība ir atkarīga no konkrētā novada un pagasta sociālajiem darbiniekiem, jo šie cilvēki nereti ir vienīgā saikne starp vientuļajiem senioriem un sabiedrību. «Mums vienmēr saka, ka naudas ir tik, cik ir, un vairāk neesot. Mums vienmēr liek gaidīt un paciesties. Vissmagākais nesums uz pleciem ir tieši mūsu laika cilvēkiem, jo mēs esam tik tiešām pacietīgi. Esam izgājuši cauri lielām jo lielām grūtībām, un šķiet, ka nu drīz saņemsim arī pateicību, kā arī varēsim brīvi uzelpot, bet – nekā,» pauž LPF priekšsēdētāja vietniece.
Kompromiss nereti saistās ar piekāpšanos
Dz.Žilde uzskata, ka valstij ir jāizvērtē prioritātes. Vienmēr būs plūdi, būs krīze un tā tālāk, bet pensionāri tā arī paliks apdalīti. «Cerams, tagad kaut kas mainīsies, jo esam savākuši 70 000 parakstu, lai tiktu pārskatīts pensiju koeficients. Pašreiz kādu piemaksu saņemam, bet tie ir trīs, pieci eiro. Tiem, kuri pensijā aizies šogad, būs vieglāk, taču pirmie pensionāri brīvā Latvijā ir tie, kuri tik tiešām cieš. Diez vai viņi sagaidīs to laiku, kad varēs saņemt pielikumu pensijai,» bažījas Dz.Žilde.
Rodas diezgan absurda situācija, kad vispirms labumi attiecas uz jaunākiem pensionāriem, bet vecākie var vēl pagaidīt. «Es arī gribētu pajautāt, kāpēc gan pozitīvās pārmaiņas vispirms neskar tos, kuri jau senāk devušies pensijā? Nezinu gan, vai tas mainīsies. Mēs par to cīnāmies, un 6. jūnijā notika Pensionāru federācijas valdes sēde, kurā noteicām prioritātes, ar kādiem jautājumiem vērsīsimies valdībā. Redziet – kodiet, kurā pirkstā gribat, visi sāp. Mums ir jāizlemj, ar kādiem jautājumiem vēršamies Saeimā,» teic Dz.Žilde. Lai cik sāpīgi tas arī būtu, šajos jautājumos kompromiss nereti saistās ar piekāpšanos. «Mēs gribam, lai valsts mūs sadzird un uzklausa. Ir labi, ka jautājumi jau risinās, bet mēs nedrīkstam apstāties,» saka Dž.Žilde. Viņa novērojusi, ka pašreiz pozitīvi pret senioriem ir noskaņotas arī tās partijas, kuras agrāk bija nogaidošas vai pat noraidošas pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanas jautājumā. «Pat tie cilvēki tagad saka – katrs ir pelnījis labas vecumdienas. Turēsim viņus pie vārda un tad redzēsim, kādi nu būs viņu darbi. Runāt jau var skaisti, bet galvenie ir darbi. Negribētos kārtējo reizi vilties,» atzīst Dz.Žilde.
Tikai kopā var ko izmainīt
Dz.Žilde jūt, ka Latvijas seniori ir uz «pārmaiņu viļņa», un par to viņa saka paldies katram cilvēkam, kurš parakstījis LPF priekšlikumu par pensiju pārskatīšanu. «Ir svarīgi ne tikai raudāt un gausties par to, ka ir slikti, bet arī iet un darīt. Arī parakstīšanās par kādu ideju ir jūsu līdzdalība. Kopā mums izdosies, jo kopā mēs esam spēks,» iedrošina Dz.Žilde. Viņa informē, ka drīzumā varētu būt jauna iniciatīva, kurā tiks iesaistīti visi Latvijas pensionāri. Ja šajā vasarā LPF dome jutīs, ka lietas nevirzās uz priekšu, tai nāksies rudenī rīkot attiecīgus pasākumus. «Uz priekšu gan neskriesim un ceram, ka viss būs labi. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tikai kopā varam ko izmainīt. Jāatceras, ka tas viss tiek darīts mūsu pašu labklājībai. Izrādās, ka par to, kas tev pienākas, tev vēl ir jāpacīnās,» skumji atzīst Dz.Žilde.
LPF domes 2015. gada 16. novembra rezolūcija
2015. gada indeksācijas rezultātā pensijas reāli palielinātas par diviem līdz 4,5 eiro mēnesī, turpretī maksa par elektrību pensionāram vidēji augusi par pieciem līdz astoņiem eiro mēnesī, palielinājusies maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kas nepārprotami liecina par dzīves līmeņa pazemināšanos. Krasi aug ienākumu nevienlīdzība starp algota darba veicējiem un pensionāriem, kas atspoguļots ikgadējā valdības ziņojumā Eiropas Komisijai. LPF domes sēdes dalībnieki konstatē, ka Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā paustā apņemšanās mazināt ienākumu nevienlīdzību tiek klaji ignorēta. Nepietiekams veselības nozares finansējums novedis pie tā, ka jau septembrī beigušās valsts kvotas medicīnas pakalpojumu saņemšanai, kas nozīmē, ka lielākajai daļai pensionāru tie nav pieejami. LPF domes sēdes dalībnieki vērsās pie LR Saeimas deputātiem ar aicinājumu izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu šādas neattaisnojamas situācijas cēloņus. Sabiedriskie mediji aicināti plašāk pievērsties senioru dzīves tematikai, sevišķu uzmanību veltot maznodrošināto pensionāru izdzīvošanas problemātikai.
Avots: LPF domes materiāli
Rezolūcija pieņemta LPF domes sēdē vienbalsīgi.
