Laiks skrien vēja spārniem! Jau apkārt vēl viens šā gada mēnesis. Pienācis īstais brīdis jūs, mūsu mīļos lasītājus, iepazīstināt ar vispavasarīgāko – maija – mīlasstāstu.
Laiks skrien vēja spārniem! Jau apkārt vēl viens šā gada mēnesis. Pienācis īstais brīdis jūs, mūsu mīļos lasītājus, iepazīstināt ar vispavasarīgāko – maija – mīlasstāstu. Atgādinām, ka visu gadu turpināsies konkurss «Gada mīlasstāsts», kurā ar savu otro pusīti vari piedalīties arī tu. Piesakies, sūtot vēstuli «Zemgales Ziņām» Raiņa ielā 20, LV – 3001, vai zvanot pa telefonu 3027534 (pie tālruņa aicini Daigu vai Agnesi), vai arī raksti uz e – pasta adresi . Neslēpieties, parādiet, ka Jelgavā un jūsos mājo mīlestība!
***
Laimonis Šmits pēc horoskopa ir Auns. Viņam, kā jau dzimušam uguns zīmē, dažkārt rodas pat ļoti fiksas idejas. Tādās reizēs viņa kundze Inese (Ūdensvīrs), kā pāris joko, uzšļāc virsū ūdeni, lai Laimonis drusciņ atdziest. Tāpēc viņu vidū nekad neizceļas «ugunsgrēks», tikai kā sardzē allaž sprēgā guntiņa, kas gādā par pērn sudrabkāzas nosvinējušā pāra laimi, mīlestību un saticību.
«Gada mīlasstāsts» nav pirmais konkurss, kurā labprāt piedalās azartiskais Šmitu pāris. Nesen Inese un Laimonis uzvarēja televīzijas spēlē «Laimīgais pāris». Ar Laimoņa iniciatīvu abi spēlei pieteikušies jau septembrī, taču līdz uzaicinājumam piedalīties bijis jāgaida vairāk nekā pusgadu. Pa to laiku Šmiti bija samierinājušies, ka «Laimīgā pāra» vilciens jau aizgājis.
Inese un Laimonis nu droši apgalvo, ka piektdienas vakaros raidītajā romantiskajā spēlē neesot šmaukšanās. «Mums gadījās diezgan viegli jautājumi vienam par otru. Sievai par mani jautāja, ar kādu sporta veidu es aizraujos. Tas, protams, ir auto – moto. Savukārt man jautāja, ko sieva ir dusmu uzplūdā saplēsusi. Es visai Latvijai pateicu, ka Inese ir ļoti prātīgs un mīļš cilvēks un neko neplēš. Ja nu vienīgi netīšām, slaukot kādu glāzi,» atstāsta Laimonis. «Speciāli neko tiešām neplēšu. Ieminējos, varbūt tikai kāda glāze plīsusi uz laimi… Trāpījām!» abi priecājas.
Spēles finālā laimīgais Šmitu pāris ieguva balvu – romantiskas vakariņas Rundāles pils restorānā. Viņi turp dosies, kad varēs pievienoties meita Laima un viņas draugs. Laimonis vēlas līdzi ņemt kameru un garšīgo vakaru Rundāles pilī iemūžināt ne tikai atmiņu, bet arī video lentē.
Krāsaini melnbaltajā kāzu tērpā
Laimonis ar Inesi iepazinās 1975. gadā, mācoties vienā vakarskolā. Viņi viens par otru zināja, bet pirmo reizi aci pret aci satikās uz ielas. «Smejos, tolaik biju «piena puika». Man bija piešķirts jauns moskvičs, ar ko vadāju pienu uz visiem cehiem. Todien piebraucu pie viena uzņēmuma un ieraudzīju šo jauko dāmu nākam,» atceras Laimonis. «Es gāju uz bibliotēku,» piemetina Inese. «Pavaicāju meitenei, vai nevajag aizvest. Viņa teica jā, un tā mēs kopā «braucam» vēl šodien,» abi stāsta ar humora pieskaņu.
«Vai Laimonis bildināja? Laikam par kāzām vienojāmies,» mēģina atsaukt atmiņā Inese. «Kas to vairs var atcerēties?» smej Laimonis. «Tie tik tādi sīkumi,» ar smaidu piebilst kundze. Bet kāzas gan bijušas lielas, ar lieliskiem vedējiem – Kārli un Vilmu Veisberģiem. Starp citu, viņi jaunlaulātos aizveduši uz Rīgu, vienīgo vietu, kur tolaik izgatavoja krāsainās fotogrāfijas.
Piltuve + apkures vads = lampa
Inese ir pulksteņu darbnīcas SIA «Laiks» vadītāja, bet Laimonis ilgus gadus strādājis Jelgavas Autobusu parkā par šoferi. Pēc garāka atvaļinājuma drīz viņš atkal atgriezīsies šofera krēslā. Savukārt brīvajā laikā rindā stāv mūžīgie darbiņi Šmitu privātmājā un dārzā. Viņi nešķiro pienākumus. Laimonim ļoti patīk ņemties pa virtuvi. «Es negribu lielīties, bet varu pagatavot tādus ēdienus, par kādiem daža laba sieviete pat iedomāties nevar,» teic ģimenes pavārs Laimonis. Bet veļu gan viņam principā netīk mazgāt. Citādi kungs apdara visu mājās vajadzīgo. «Ja sieviņa darbā, pagatavoju pusdienas, vakariņas. Dobe jāuzrok? Nav problēmu, divreiz tas man nav jāsaka. Savukārt puķes stādīt ir Ineses sirds darbs.» Laimonim ļoti patīk izgatavot kaut ko tādu, kā nav citiem. Piemēram, Šmitu piemājas dārziņā stāv neparasti skaista lampa, kas tapusi no lielas piltuves un apkures vada gabala. Atliek secināt, ka Inesei ļoti paveicies ar darbīgu un centīgu vīru. Kundze to nekavējoties apstiprina. «Arī man paveicies ar sieviņu,» Laimonis labus vārdus nepaliek parādā, «tādu dzīvesdraugu atrast ir grūti! Es esmu ātrāks, «asāks», bet, kad esam kopā, ir tik mierīgi, tik labi!» Abi ir vienisprātis, ka 26 laulības gadu laikā nekas nav mainījies, «šķiet, vēl vakar pienu vedu…»!
Laimonis eksperimentē virtuvē
Vasarā brīvbrīžos Inese un Laimonis dodas pie jūras, zaļumos un spilgtākos piedzīvojumus nofilmē, lai garajos ziemas vakaros būtu ko darīt – televīzijas ekrānā vēlreiz izdzīvot tos pašus prieka pilnos mirkļus. Ziemā Šmitu ģimenē valda lielāka kopības izjūta, kā arī Laimonis nododas eksperimentiem virtuvē. Pats labākais, ka tie vēl nekad nav beigušies neveiksmīgi. Inesei vislabāk garšo Laimoņa firmas ēdiens – paša žāvētas vistiņas. «Mēs iesakām gatavot vistas gaļas ēdienus. Tie ir tik feini, padodas dažādām receptēm, ātri pagatavojami, diezgan lēti iznāk un vēl garšīgi. Tie paši mūsu iecienītie vistu spārniņi… Nu kolosāli!» pēc izjustā stāstījuma var noprast, ka Laimonis tiešām ir prasmīgs pavārs.
Taču šai vasarai pārim sevis izklaidēšanai plānu nav, jo priekšā stāv svarīgs uzdevums – palīdzēt dzīvoklī iekārtoties 24 gadus vecajai meitai Laimai. Viņa pēc augstskolas absolvēšanas pārcēlās uz dzīvi Smiltenē, kur pieņēma darba piedāvājumu kļūt par pilsētas ainavu arhitekti.
Kopā priekos un bēdās
Lai atbildētu uz jautājumu, kas Inesei un Laimonim vienam otrā patīk, pārim ir daudz ko teikt. «Man patīk, ka Laimonis ir jautrs, nevis noskumis, saīdzis cilvēks. Līdz ar to arī man ir jautri. Ja ārpus mājas nav klājies labi, pie vīra viss sliktais aizmirstas. Arī mūsu mīlulis pūdelis Leo ir labs stresa noņēmējs,» klāsta Inese. Savukārt Laimonim patīk sievas godīgums, miers, smaids, visa viņas būtība. Abi īsi apdomājas, līdz atzīst, ka ir laimīgi. Sak, kopā nodzīvoti jau daudzi gadi, bet diendienā līdzās esošais laulātais draugs nav apnicis. «Protams, mums visiem ir dažādas ikdienišķās problēmas, bet savā starpā gan ne,» teic Laimonis. Vai Šmitu pāris vispār nestrīdas? Vispirms viņi noskaidro, kas slēpjas aiz vārda «strīds». Kad vienojamies, ka tas ir balss toņa pacelšana, skarbi vārdi, abi viennozīmīgi krata galvas, ka tā vis nenotiek. «Mums katram ir savs viedoklis, un reizēm tas nesakrīt. Tā ir ļoti reti. Nezinu, vai vispār cits to nosauktu par strīdu,» prāto Inese. Vīrs turpina: «Es tieši gribēju to pašu teikt! Reizumis mūs «uzvelk» darbs ar cilvēkiem. Taču mājās visu izrunājam, dalāmies viens ar otru ne tikai priekos, bet arī bēdās, un ap sirdi paliek vieglāk.»
Jelgavas Pilsētas svētku pasākumu skatītāju pūlī varēs atrast arī Inesi un Laimoni. Īpaši jau «Zemgaļu leģiona» motortehnikas parādē, jo kunga mūža sapnis ir nopirkt savu motociklu. «Un es miršu, bet dabūšu,» smej Laimonis. Reiz ar Ineses gādību jau pierādījies, ka Laimoņa sapņi piepildās. Viņam ļoti gribējies videokameru. Sieviņa paņēma kredītu, iegādājās kameru un pasniedza lielisko dāvanu vīram 49 gadu jubilejā. Arī Laimonis Inesi gana lutinājis. Viņu allaž sajūsminājuši dāvātie ziedi, kuriem vienmēr atrodas laba vietiņa Šmitu pāra namiņā – miera un harmonijas oāzē.
