Virsdiriģenta izstrādāts dziesmu svētku kopmēģinājumu grafiks Jelgavas pilsētas un rajona koru dzīvē ienāca šoruden un šejieniešiem bija tikpat neierasts jaunums kā iepazīšanās ar dziesmu svētku programmā ietilpstošajiem vairākiem desmitiem kompozīciju.
Virsdiriģenta izstrādāts dziesmu svētku kopmēģinājumu grafiks Jelgavas pilsētas un rajona koru dzīvē ienāca šoruden un šejieniešiem bija tikpat neierasts jaunums kā iepazīšanās ar dziesmu svētku programmā ietilpstošajiem vairākiem desmitiem kompozīciju tikai sezonu pirms svētkiem.
Tagad, kad neiepazīta atlikusi repertuāra mazākā daļa (dalībnieku vairumam – jauktajiem koriem – divos ikmēneša kopmēģinājumos dziedamās mazāk nekā desmit noslēguma koncerta dziesmas), rudenī izteiktie optimistiskie un pesimistiskie paredzējumi cits pēc cita pārtop līdzīgās noskaņās paustā stāvokļa konstatācijā.
«Pirms «Rīgai 800» Jelgavas korus droši varēja ierindot labāko skaitā. Pašreizējo rezultātu es sauktu tikai par pieklājīgu,» pilsētas un rajona kolektīvu virsdiriģents Jānis Zirnis līdzšinējo veikumu vērtē paškritiski un skaidro to ar iepriekšējai reizei pretēju novadu apmeklēšanas secību, – sagatavošanās laiks bijis salīdzinoši īsāks (jelgavnieki bija otrie tūlīt pēc Dobeles rajona jauktajiem koriem, kuru apgūtās piecpadsmit dziesmas gada nogalē vērtēja un pilnveidot palīdzēja svētku virsdiriģenti).
Koru diriģenti atzīst, ka laika trūkums liedzis pievērsties niansētai dziesmu svētku repertuāra apguvei un ar dziesmu svētkiem nesaistītu koncertprogrammu gatavošanai, bet kolektīvos valdošā noskaņojuma diapazons palicis vienlīdz plašs – no sakāpināta entuziasma un pēkšņas uzdevuma nopietnības atskārsmes līdz ironiskā skepsē paustai apņēmībai citu organizatoriskas neizdarības dēļ nelaupīt sev veselas sezonas koncertdzīves daudzveidību.
Katram mēģinājumam – jauna dziesma
Neatkarīgi no krasām viedokļu atšķirībām visi ir vienisprātis – neparasti ātrais apguves ritms no dziedātājiem prasa īpašu izturību. «Saskaitīju: ja mēģinājumi ir divreiz nedēļā, katrā mēģinājumā jāapgūst vidēji viena dziesma,» jauniešu jauktā kora «Skali» diriģentes un noslēguma koncerta virsdiriģentes Guntas Paškovskas vārdi, protams, nav domāti burtiski. «Vienā mēģinājumā nekad nedzied tikai vienu dziesmu; skaidrs, ka grūtajām vajag vairāk nekā vienu reizi.» Teiktais tikai ilustrē programmas apgūšanas drausmīgos tempus, bet nav taču citas izejas. Cik esmu ar diriģentiem runājusi, vienam otram, man liekas, tas nāk grūti, bet gan dziedātāju, gan diriģentu entuziasms ir ļoti liels. Kopmēģinājumos, kas sākas pusseptiņos, piemēram, esmu novērojusi, ka līdz astoņiem tieši no lekcijām vai darba vēl ierodas dziedātāji, kaut arī pilsētas nenormālās satiksmes dēļ pusdeviņos dažiem jau jāceļas, lai paspētu uz pēdējo autobusu. Tas ir fantastiski!»
Par skaistu ieguvumu G.Paškovska sauc pilsētas un rajona dziedātāju tuvāku iepazīšanos un ik mēnesi augošo vienotības izjūtu. «Kopmēģinājumos katrs atradis savu vietu, vārdu sakot, top viens liels, skaists kopkoris.» Runājot par sezonas ēnas pusēm, «Skalu» vadītāja spiesta atzīt – kaut arī aizņemtība ar dziesmu svētku programmu viņas korim nav bijis šķērslis koncertēt gadskārtējās svinību reizēs, laika trūkuma dēļ tomēr bijis jāiztiek ar iepriekšējā gadā apgūto Ziemassvētku repertuāru. Viņa tomēr piebilst, ka uz grūtākajām dziesmu svētku kompozīcijām nereti attiecināms izrādījies atziņas «acis darba izbijās, rokas darba nebijās» pārfrāzējums «lasot dziesma šķiet daudz grūtāka nekā atskaņojot».
Bažas par turpinājumu
«Pazīstu ne vienu vien kolektīvu, kas sezonas sākumā bija nolēmis netērēt laiku nekam citam, bet tikai dziesmu svētkiem. Tomēr laiks gāja, un bija jāgatavojas un jādzied arī citos sarīkojumos, kuriem dziesmu svētku repertuārs neder, bet bez kuriem koris kā kolektīvs nemaz nevarētu pastāvēt,» uz kolēģu un paša vadīto kolektīvu (LLU sieviešu kora «Naktstaureņi» un Platones, Lielplatones un Elejas pagastu jauktā kora «Sidrabe») šīs sezonas pieredzi atskatās Guntis Pavilons. Dalībniekos viņš pēdējā laikā novērojis situācijas sarežģītības skaidrāku apzināšanos. «Agrāk brīžos, kad stāstījām, cik grūti būs, daudzi koristi to vēl neapzinājās. Nu šķiet, saprašana daudziem atnākusi, piemēram, «Sidrabē» pašlaik vispesimistiskāk noskaņotie ir dalībnieki. Līdz skatei – daži mēneši, bet diezgan daudz vēl ko slīpēt un iestudēt. Repertuārs ir pavisam «zaļš» – riņķī apkārt apmuļļāts, bet ne nostiprināts. Līdz šim apguves gaitai esam turējušies līdzi. Redzēs, kāds būs turpinājums,» G.Pavilons stāsta par «Naktstaureņiem», kuros no Jelgavas ir labi ja trīs četras dalībnieces. Pārējās brīvdienās izklīst pa visu plašo Latviju un jūtami ierobežo divreiz nedēļā rīkojamo mēģinājumu laika izvēli. Pašlaik diriģents ir neziņā, kā darbaspējas, mēģinājumiem atsākoties, pēc mēneša pārtraukuma būs ietekmējusi otra studentu kolektīvam raksturīgā problēma – sastāva mainība. «Pēc pusgada atbirst to kārtējā rudens jaunpienācēju daļa, kas korī gaida «tusiņu», bet, kad saprot, ka smagi jāstrādā, izvēlas citas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Apzinīgie, protams, tādās situācijās kā pašreizējā spēju pārvarēt grūtības pierāda divkārt. Runājot par gatavošanās gaitu kopumā, priecē varbūt vienīgi tas, ka virsvadītāji nav tik nervozi kā agrāk – nebrūk virsū diriģentiem kā pirms iepriekšējiem dziesmu svētkiem. Viņi ir savaldīgi, laikam labāk izprot situāciju.»
Dziesmu svētki un citi darbi
«Baznīcas kora pamatuzdevums ir dievkalpojumu muzikāla nodrošināšana. Viss pārējais – pēc tam. Citi kori ar dziesmu svētkiem nesaistītām programmām varēja pievērsties mazāk, bet mums (ņemot vērā, ka no dziesmu svētku repertuāra baznīcas gada notikumiem veltītajos koncertos izmantot nevaram neko) iznāk vienlaikus pilnībā «pacelt» divas lielas programmas. Gada nogale bija gan Ziemassvētku un citu baznīcas svētku koncertu, gan atsevišķu projektu (kā Baha mūzikas koncertsērijas) ietvaros īstenotu uzstāšanos pilna. Turpmāk būs vairāk laika pievērsties dziesmu svētku programmas slīpēšanai,» nākotnē paļāvīgi raugās Jelgavas Sv.Annas draudzes kora diriģents Aigars Reinis, uzsverot, ka kolektīva darbaspējas pilnībā atkarīgas no vadītāja, viņa spējas plānot dažādu programmu apguvei atvēlamo laiku un koristos rosināt apņēmību, pārliecību par saviem spēkiem.
Tajā, ka programma ir gana sarežģīta, piemērotāka kuplākām balsu grupām un kamersastāvam atbilstošākiem kolektīviem izvirza īpašas meistarības prasības, A.Reinim piekrīt kamerkora «Mītava» driģente Agija Pizika. Viņa gan piebilst, ka vieni svētki, arī paši lielākie, nav tā vērti, lai to organizatorisko trūkumu dēļ upurētu veselu sezonu – laistu garām daudz tāda, kas sasteigtās dziesmu svētku gatavošanas dēļ kolektīvam citādi ietu secen, bet kas atšķirībā no «konveierizētas» iekalšanas sniedz to, ko dāvāt citkārt spētu arī dziesmu svētki, – dziedātprieku.
«Neesmu «ieciklējusies» dziesmu svētkos. Gluži tāpat kā pārējos gadus gatavojāmies gan Ziemassvētku koncertam, gan citiem sarīkojumiem. Brīnišķīga, piemēram, bija uzstāšanās sirmajām galvām Latviešu biedrībā. Tūlīt saņemsim notis, lai sāktu urbties Inta Birzkopa «Rekviēmā» (līdz ierakstam palicis tikai mēnesis). Ir vēl daudz citu lietu, kas man šķitušas un vēl joprojām šķiet svarīgākas par kora trenkāšanu dažu utopisku fantāziju vārdā (interesanti, kā viņi iedomājas rekordtempā apgūtu astoņbalsīgumu vienkārša lauku amatierkolektīva sniegumā). Lai dziesmusvētku programmu varētu dziedāt ar prieku, nevis to apgūšanu padarītu par uzmācīgi mokošu skriešanos ar laiku, dziesmām vajadzēja būt divreiz mazāk. Protams, netrūkst patiesi skaistu skaņdarbu, īstu pērļu, ko dziedāt būtu viens vienīgs prieks, ja to gluži vienkārši nebūtu par daudz. Turklāt, kad pasaka, dažas dziesmas vēl nemaz nav uzrakstītas…»
Pēc virsdiriģenta J.Zirņa domām, apgūt dziesmu svētku noslēgumkoncerta kompozīciju sarežģītākās trešdaļas patstāvīgu (no kopkora neatkarīgu) dziedājumu spējīga vismaz puse Jelgavas pilsētas un rajona koru. Vai piepildīsies pēdējais nozīmīgākais pirmsdziesmusvētku sezonas paredzējums, kļūs skaidrs aprīlī.
