Paši savā pilsētā esam pieraduši, ka varam lepoties ar pili Lielupes krastā.
Paši savā pilsētā esam pieraduši, ka varam lepoties ar pili Lielupes krastā. Vairāk gan lepošanās izpaužas ar lēnīgām pastaigām parkā ap iespaidīgo celtni vai tuvējā Pils saliņā. Pilsētas viesi ir pagodināti savu tēlu iekļaut fotogrāfijās, kuru fonā redzami pils mūri, bet jelgavnieki Rastrelli mākslas darba pakājē nobildējas tikai dzimšanas dienas svētkos, kāzās un citos svarīgākos godos. Doma, ka pils ieaugusi vasarā grūti caurredzamos kokos, pilsētnieku prātus parasti nenomāc.
Intensīvākajā tūrisma sezonas laikā iebraucējiem gan uz pili paveras tikai mirklīgas skatu iespējas – Lielupes pusē to jau gandrīz aizsedz savulaik ar cēlu mērķi stādītās zirgkastaņas, bet no Lielās ielas to uzlūkot liedz koku pārpilnais parks.
Katru gadu, kad augstskolā studijas sāk pirmkursnieki, neatņemama imatrikulācijas svētku daļa ir jauna kociņa iestādīšana. Kur stādīt? Protams, parkā. Tagad parks izveidots tik biezs, ka pat tā apsaimniekotāji sapratuši – vairs nekādu jaunu koku. Gaismas trūkuma dēļ neveidojas brīvam ainavu parkam raksturīgas koku lapotnes, arī zāliens zem tiem aug nīkulīgs un pēc vienas dienas masu pasākuma kļūst par pliku augsnes laukumu.
Ir naivi cerēt, ka Lielupes krastā izslējušās milzu kastaņas kāds ļaus nozāģēt tik “mazsvarīga” iemesla kā skata atbrīvošanas vārdā. Turklāt, pēc speciālistu teiktā, dažām jau varētu piešķirt dižkoka statusu. Par koku masveida izciršanu parkā arī pagaidām nevar būt ne runas. Atcerēsimies kaut vai Rundāles pili, kur pirms pāris gadiem saņēmās nozāģēt vairākas lielas zirgkastaņas. Tolaik iedzīvotāji rīkoja plašus protestus pret koku izciršanu, lai gan vecās kastaņas ne tikai aizsedza skatu uz baroka laika pieminekli, bet arī apdraudēja vietas apmeklētāju drošību.
“Zaļie” acis pievērt mēdz tikai tādās lielpilsētas un jūrmalas vietās, kur apgrozīto naudas summu dēļ varētu tikt apdraudēta ne vien vides, bet arī vides aizstāvju drošība. Tomēr koku cirpšanas iespēja gan tik neaizsniedzama nešķiet.
Skaidrs, ka ar līdzšinējo LLU budžetu, kad pat pils fasādes atjaunošana norit pārāk lēnos tempos, arī līdz regulāru stādījumu (līdzīgi kā pie Rundāles pils) idejas īstenošanai vēl patālu, taču vērts ieklausīties ainavu arhitektūras speciālistu teiktajā par vienas daļas koku izciršanu, lai ierīkotu plašu zālienu un koku audzes padarītu līdzīgas ainavu parkam, bet pils būtu ieraugāma jau pa gabalu.
