Luterāņi pārdos vai izīrēs piekto daļu baznīcas īpašumu.
Luterāņi pārdos vai izīrēs piekto daļu baznīcas īpašumu
Nekustamo īpašumu tirgū nonākuši pirmie piedāvājumi nopirkt Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) piederošo zemi. Saskaņā ar 2007. gada vasarā notikušās LELB Sinodes lēmumu 80 procentu no šajos darījumos iegūstamajiem 20 miljoniem latu apsaimniekos LELB sadarbības partneri ASV – Misūri Sinodes luterāņu baznīca –, bet atlikušo naudu ieguldīs Latvijas finanšu uzņēmumos. Noguldījumu augļi tiks izmantoti, lai izveidotu fondu, no kura centralizēti varēs samaksāt mācītājiem un dievnamu darbiniekiem algas, kā arī perspektīvā izvērst citas garīgas aktivitātes.
Lai gan vasarā Sinodē šis lēmums tika pieņemts bez plašāk izskanējušiem strīdiem un diskusijām, patlaban sabiedrībā šur tur virmo nemiers. Kā tas būs, kad Latvijai piederošas kultūrvērtības nodos apsaimniekošanā amerikāņiem? Piemēram, Kokneses mācītājs Valdis Baltruks televīzijā izteicās pret mācītāju algu fonda veidošanu, jo uzskata, ka šis nav pelnošs amats un jāiztiek ar to, kas ir.
Korālis aizgāja ar skandālu
Visnepatīkamākais skandāls izcēlās saistībā ar Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas draudzes bijušo mācītāju Valteru Korāli. 5. februārī ar Bīskapu kolēģijas lēmumu viņš par ētiskiem pārkāpumiem no mācītāja amata tika atlaists, tādēļ tobrīd ieguva plašu publicitāti plašsaziņas līdzekļos. “Negribu, ka baznīca pieļauj ekonomiskas kļūdas. Ja sakārtotu īres attiecības un pareizi ieguldītu ēkās un darbiniekos, tā no saviem īpašumiem saņemtu pietiekami daudz līdzekļu. Kāpēc virsvaldei naudu no draudžu īpašumu iznomāšanas vai izpārdošanas vajadzētu ieguldīt krīzes pārņemtajā ASV ekonomikā? Risks jāsadala kā jebkurā normālā uzņēmējdarbībā,” teica V.Korālis. Viņš Valmierā apsaimniekoja 67 hektārus pilsētas zemes. Kā var spriest no publikācijām presē, mācītājs tajā laikā brauca ar luksusa automobili un dzīvoja ļoti pārticīgi. Baznīcas virsvaldei no šā Valmieras “biznesa” nekādi atskaitījumi neesot doti, jo pirms trim gadiem, kad V.Korālis no virsvaldes saņēma atļauju dibināt SIA šo īpašumu apsaimniekošanai, Sv.Sīmaņa draudze skaitījās trūcīga.
Jelgavā luterāņiem trūkst naudas
Pie mums noskaņa ir mierīgāka. “Mēs pakļaujamies Sinodes lēmumam un esam nodevuši virsvaldei trīs savus nekustamos īpašumus,” stāsta mācītājs Tālis Rēdmanis. Savukārt Sv.Annas draudzes priekšnieks Valdis Ābele piebilst, ka ideja par mācītāju algu fonda izveidošanu kopumā ir pozitīva. Viņaprāt, mācītājiem tās nav pietiekamas. Draudzes, sevišķi mazajās lauku baznīcās, nespēj pienācīgi samaksāt saviem mācītājiem. Tādēļ arī nav brīnums, ka Rīgā Lutera akadēmijā, kas gatavo jaunos luterāņu mācītājus, ir maz studentu.
Sv.Vienības draudzes padomes locekle Dzintra Grosa-Rutke uzsver, ka veco draudžu īpašumu pārdošanai vajadzētu sekmēt dievnamu atjaunošanu. Sv.Jāņa baznīcai sekmīgi iztaisnots laika gaitā sašķiebtais gandrīz trīsdesmit metru augstais tornis, taču jumta remontam naudas nepietiek. Kad izdosies pārdot kādu zemesgabalu, varēs remontēt tālāk. Taču patlaban, kad nekustamā īpašuma tirgus apsīcis, grūti prognozēt, cik ilgi stāvēs pie baznīcas jumta atstātās stalažas. Pilsētas pašvaldība iedalījusi līdzekļus dievnama kā arhitektūras pieminekļa izgaismošanai tumsā, taču remontam – vismaz pagaidām ne.
Finansisti esot droši
Skaidrs, ka procesiem, kas saistās ar lielu summu apgrozīšanu, jānotiek savstarpējās uzticības gaisotnē. “Trimdas latviešu draudzes tikai tādēļ varēja kļūt bagātas, jo mēs cits citam uzticējāmies,” tā Sv.Annas draudzes padomes locekle Zaija Kēlere, kas līdz valsts neatkarības atjaunošanai aktīvi darbojās latviešu organizācijās Amerikā.
Nekur pasaulē nav tādas bankas, kur kaut uz nelieliem procentiem absolūti droši varētu noguldīt naudu. Taču, kā uzsver LELB Virsvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Kupcis, tieši nepieciešamība kontrolēt savus noguldījumus ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc baznīca izvēlējās nevis kādu vietējo vai starptautisko finanšu institūciju, bet ASV Misūri Sinodes luterāņu baznīcu. “Tās finansistiem ir gadu desmitos krāta pieredze un stingra politika arī ieguldījumu mērķu ziņā. No tiem pilnīgi noteikti izslēgti jebkuri ieguldījumi, kas varētu būt pretrunā ar baznīcas morāli vai vērtībām – tur nav ne azartspēļu, ne ieroču, ne narkotiku, ne kas tamlīdzīgs. Par mūsu ieguldījumu politiku, mērķiem un fondu sadalījumu LELB Virsvalde sadarbībā ar Misūri Sinodi lems atsevišķi, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie ieguldījumi tiks veikti globālajā investīciju tirgū, nevis konkrētu valstu ekonomikā,” tā virsvaldes pārstāvis.
LELB noteiktais finanšu plāns noteic, ka, piecus gadus pārdodot daļu draudžu īpašumu, tiks iegūti 20 miljoni latu. Pašlaik draudzes jau ziedojušas fondam 250 īpašumu aptuveni 24 miljonu latu vērtībā. Daļu centralizēti pārvaldāmo īpašumu paredzēts iznomāt. Latvijas luterāņu draudzēm pieder īpašumi aptuveni 100 miljonu latu vērtībā, bet liela daļa netiek efektīvi apsaimniekoti.
LELB Garīdznieku atalgojuma fonda darbības rezultāti ilgtermiņā ļaus baznīcai kārtot arī citus dievnamu un draudžu dzīvei svarīgus jautājumus – risināt samaksas problēmas arī citiem darbiniekiem, attīstīt misijas darbu, dibināt jaunas draudzes un celt baznīcas reģionos, kur luterāņu draudzes nedarbojas, – taču primārais ir mācītāji. Garīdzniekiem algas tiek maksātas atkarībā no draudžu iespējām, un lielākā daļa, strādājot vienā draudzē, saņem 100 – 150 latu mēnesī. Tikai, apkalpojot vairākas un strādājot papildu darbus, mācītāji var nodrošināt savu eksistenci.
***
Viedoklis
Lauksaimniecības zemi virsvaldei neatdosim
Irma Laščenko, Sesavas draudzes priekšniece:
Sesavas draudze, kurai pieder 57 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nolēmusi neatdot trešdaļu savu īpašumu, kā noteikts Sinodes lēmumā. Iznomājot baznīcas zemi, gadā ieņemam divus tūkstošus latu. Tūkstoti virsvalde prasa pārskaitīt mācītāju algu fondam, taču mums pašiem ir daudz vajadzību baznīcas uzturēšanā. Rit sarunas ar virsvaldes pārstāvjiem kompromisa meklējumos. Draudzei šis ir grūts periods, beidzamā gada laikā mums mainījušies pieci mācītāji. Ziemassvētkos vispār palikām bez mācītāja.
***
LUTERĀŅU DRAUDŽU ĪPAŠUMI JELGAVĀ
Sv.Annas draudzei
1. Lielajā ielā 22a – baznīca, tās dārzs un svētdienas skolas ēka (8969 kvadrātmetri)
2. Vecpilsētas ielā 10 – vecais draudzes nams (867 kvadrātmetri).
3. Klijēnu ceļā 7b – kompensācijā saņemtā zeme (10 000 kvadrātmetru)
Jaunsvirlaukas pagasta “Straumēni” (10,1 hektārs)
Nodoti LELB virsvaldes pārziņā
4. Mazajā ceļā 2 (2443 kvadrātmetri)
5. Sakņudārza ielā 1 (1781 kvadrātmetrs)
6. Sakņudārza ielā 5 (2015 kvadrātmetru)
Sv.Vienības draudzei
1. Loka maģistrālē (4 hektāri)
2. Klijēnu ceļā (15 000 kvadrātmetru)
