Uz slāvu senajiem pavasara gaidīšanas svētkiem – Masļeņicu – 21. februārī aicināti visi jelgavnieki.
Masļeņica ir seni slāvu svētki ar daudzveidīgām paražām un tradīcijām, kas saglabājušās cauri gadsimtiem līdz mūsdienām. Masļeņicas viens no būtiskākajiem elementiem ir pankūkas, kas šajos svētkos iegūst rituāla nozīmi. Apaļās pankūkas simbolizē sauli, kas spoži spīd, padarot dienas siltākas, gaišākas un garākas. Masļeņica aiziet, kopā ar to aiziet arī ziema, lai dotu vietu pavasarim. Visi interesenti, īpaši bērni ar vecākiem, tiek laipni aicināti līksmi pavadīt garo, auksto ziemu un sagaidīt ilgi gaidīto pavasari.
Šīs senās tradīcijas mūsdienīgā varianta aizsācēja Jelgavā ir krievu kultūras biedrība «Istok», kuru mazliet vairāk nekā gadu vada Sņežana Zenovjeva.
– Zinu, ka Jelgavas krievu kultūras biedrība «Istok» radusies 1992. gadā un to dibināja Raisa Kozačenko. Par jums, atklāti sakot, man zināms stipri mazāk.
Mani šajā postenī ievēlēja 2014. gada janvārī, tā ka apritējis tikai mazliet vairāk nekā gads. Protams, neatnācu tukšā vietā, iepriekšējā «Istok» vadītāja atstājusi lielu un noderīgu pieredzes krātuvi un labprāt palīdz arī tagad.
Savukārt man tas uzliek lielu atbildības nastu, jo tas, ko paveica un kādas tradīcijas Jelgavā iedibināja iepriekšējā vadītāja, ir ļoti daudz. Grūti pat nosaukt kādu citu Latvijas pilsētu, kur tiktu rīkots tik daudz krievu mazākumtautībai veltītu pasākumu. Pareizāk pat varbūt būtu teikt – veltītu nevis krieviem, bet krievvalodīgajiem, jo mēs cenšamies nepakļauties mirkļa politiskajai konjunktūrai – mūsu pasākumos līdz ar krieviem piedalās arī ukraiņi, baltkrievi un poļi, bet svētku viesu lomā aicināts ikviens pilsētas iedzīvotājs, protams, arī latvieši. Piemēram, «Pareizticīgo Ziemassvētki», kas atbilstoši šīs ticības kalendāram tiek rīkoti janvārī, ir ekumenisks pasākums ar augstu māksliniecisko kvalitāti, un to iecienījuši vai visu tautību jelgavnieki.
Runājot par aktivitāti, der atzīmēt, ka nacionālās kultūras biedrības nemēdz norobežoties katra savā lauciņā, svētkus mēdzam svinēt visi kopīgi. Sporta spēlēs piedalāmies kopā, Pilsētas svētkos – kopā. To varu teikt pati no savas pieredzes, jo biedrībā «Istok» darbojos jau sen, pirms kļuvu tās vadītāja, aktīva dalībniece visos pasākumos ir arī mana mamma. Valsts svētku nedēļā par labu tradīciju kļuvis kultūras koncerts «Caur trejdeviņiem gaismas lokiem», kurā Nacionālo kultūras biedrību asociācijas kolektīvi, piemēram, «Slavjanočka», uzstājas kopā ar citiem pilsētas kolektīviem.
Daudzas no šīm tradīcijām aizsāka mūsu «Istok», galu galā arī skaitliski esam lielākā mazākumtautība, bet, izveidojoties Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai, nu jau iesaistījušies arī pārējie.
– Kas ir tie pārējie?
Pasākumus organizē un atbalsta pilsētas Domes administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvalde, bet tiešie rīkotāji ir Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācija. Tās paspārnē apvienojušās septiņas biedrības: krievu «Istok», baltkrievu «Ļanok», Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa, ukraiņu kultūras centrs «Džerelo», lietuviešu «Vītis», ebreju biedrība, kā arī čigānu «Romanu čačipen».
Masļeņicā, kā jau slāvu tradicionālajos svētkos, šoreiz lielākais organizatoriskā darba smagums gulstas uz «Istok», «Ļanok» un Poļu savienības nodaļu.
– Nepieminējāt ukraiņus. Vai tas ir sakarā ar pēdējiem politiskajiem notikumiem?
Savu dalību apsolījuši arī ukraiņi. Drīzāk viņu iesaistīšanos gaidāmajā pasākumā aizkavēja nesenā kultūras centra «Džerelo» vadības maiņa. Kas attiecas uz politiku, tad mūsu Masļeņicas lozungs ir – nekādas politikas. Neesmu arī novērojusi, ka Jelgavas ukraiņi ar krieviem nevarētu kaut ko sadalīt. Politika lai paliek politikāņu ziņā. Protams, mūs nevar nesatraukt tas, kas notiek Ukrainas austrumu apgabalos – gandrīz katram no mums tur taču dzīvo radinieki vai nu vienā, vai otrā robežas pusē.
– Nu tad – politiku pie malas, bet ko varam sagaidīt Masļeņicā?
Jautrības pilnie, atraktīvie svētki norisināsies 21. februārī. Sākums pulksten 13 pilsētas kultūras nama Deju zālē, mazos jelgavniekus ar jaunu programmu priecēs teātra studija no Rīgas «Poteha» V.Astapenko vadībā (pirmā daļa vairāk domāta bērniem). Svētki turpināsies ar jautrām spēlēm un garšīgām pankūkām pulksten 14 skvērā aiz kultūras nama (otrā daļa domāta visiem interesentiem).
Pasākuma dalībnieki varēs klausīsies dažādas tautasdziesmas ar humora pieskaņu, dziedāt līdzi un piedalīties rotaļās, kā arī pagaršot pankūkas, kas gan būs jānopelna kādā spēlē vai rotaļā.
Sestdien rādīsim tikai Masļeņicas noslēgumu, bet faktiski jau izsenis šos svētkus svin nedēļas garumā, katrai dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un noteiktas tradīcijas. Pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, no salmiem un citiem pieejamiem materiāliem jāizveido Masļeņicas lelle. Nākamā ir «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās. Trešā diena – «Kārumniece», kad znots nāk ciemos pie vīramātes uz pankūkām, kuras viņš pats pirms nākšanas izcepis. «Svinēšana» jeb «Plašā ceturtdiena» domāta tam, lai visi saimnieciskie darbi būtu padarīti un atlikušajās nedēļas dienās varētu plaši svinēt Masļeņicu. Piektdiena ir «Sievasmātes vakarēšana», šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiniekiem un draugiem iet ciemos pie znota. Septītajā dienā ar salmu lelles, kas simbolizē ziemu, dedzināšanu aizvada ziemu līdz nākamajam gadam. Pēdējā Masļeņicas dienā – «Piedošanas Svētdienā» – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild «Dievs piedos!».
– Noskaidrojām, ka krievu Jelgavā ir apmēram 27 procenti. Bet ne jau visi viņi aktīvi darbojas biedrībā «Istok»?
Visaktīvākie ir tie, kas darbojas ansamblī «Slavjanočka», jo mēs satiekamies divas reizes nedēļā – mēģinājumos. Pārējie kļūst aktīvāki tad, kad jāgatavojas kādam lielam pasākumam, kā tagad – Masļeņicas svinēšanai. Tomēr esmu novērojusi, ka, salīdzinot ar citām biedrībām, esam paši aktīvākie. Ir jau mums arī tā saucamie goda biedri, kuri kaut vai veselības problēmu dēļ paši vairs pasākumos nepiedalās, tomēr mēs par viņiem atceramies, sveicam jubilejās un tamlīdzīgi. Gadās, ka māte ir goda biedrs, bet meita – aktīvais biedrs, kas izplata informāciju arī vecākajā paaudzē.
– Bet kā ar jaunāko paaudzi?
Cenšamies kultūru «ienest» skolās, parādot skolēniem krievu un slāvu kultūras saknes. Šajā jomā cieši sadarbojamies ar diriģenti Jeļenu Vavilovu un viņas vadīto «Zvonņicu». Līdzīgs ansamblis kā mums darbojas Glūdas pagasta nākotnē, pat nosaukums daudz neatšķiras – «Slavjanočki» (kamēr mums ir «Slavjanočka»). Taisām kopīgus projektus un braucam ciemos viens pie otra.
Pats galvenais rādītājs, ka biedrība darbojas, ir tas, ka nāk jauni biedri. Daudziem palīdzam arī valsts valodas apguvē, jo nemaz nav tik maz to cilvēku, kuriem latviski nemaz nav sanācis kontaktēties.
– Un kur jūs tik labi apguvāt latviešu valodu? Es, piemēram, pat nejūtu akcentu. Skolā?
Droši vien jau agrā bērnībā, rotaļājoties gan ar latviešu, gan nelatviešu bērniem. Jelgavā pabeidzu vakarskolu, jo jau 17 gadu vecumā sāku strādāt. Varu palepoties ar to, ka divas klases pabeidzu vienā gadā – tā saucamajā eksternā. Pēc tam latviski mācījos Rīgā, biznesa augstskolā «Turība», kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur dabūju maģistra grādu projektu vadībā.
– Un, ja nav noslēpums, kāds ir jūsu pamatdarbs?
Noslēpums tas gluži nav, bet parasti jūtos neērti, kad jāatzīstas, ka strādāju turpat – Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Bet, tā kā esmu speciāliste darbam ar senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, neiznāk darbu jaukt ar brīvā laika nodarbi, manam darbam tomēr ir cita specifika, lai arī tā, bez šaubām, arī ir integrācija, tikai vairs ne etniskā. ◆
