Kādā ziemas vakarā, kad Modra Jansona saimniecībā Līčos viesojās populārais žurnālists Aivars Berķis, klātesošie atcerējās gadījumus no lauku sievu strīdu kaislībām.
Kādā ziemas vakarā, kad Modra Jansona saimniecībā Līčos viesojās populārais žurnālists Aivars Berķis, klātesošie atcerējās gadījumus no lauku sievu strīdu kaislībām. Modris Jansons stāstīja: “Septiņdesmitajos gados es strādāju kolhozā par inženieri. Aizbraucu uz fermu, pie kuras dzīvoja kāds labs saimniecības šoferis vārdā Juris. Slaukšanas iekārtā bija plīsis vakuumsūknis. Mierīgi savā nodabā darbojos un pēkšņi izdzirdēju, ka turpat blakus kāds kliedz. Sūkni slēgdams, nepievērsu tam vērību, tomēr jutu, ka kliegšana nav laba, un gāju skatīties. Divas pajaunas slaucējas ķiteļos ņēma ar rokām no kūts svaigi izvestos mēslus un viena otrai svieda virsū – gluži kā pikotos. Viņas bija tik sirsnīgi aizrāvušās, ka mani nemaz nemanīja. Fabula izrādījās tāda, ka pēc viesībām Jurim nez kā bija misējies un viņš nonācis nevis savā, bet gan sievas māsas dzīvoklī. Tad nu īstā sieva ņēmās māsu pārmācīt.”
Aivars Berķis piebilda par dibenu rādīšanu, kas Latvijā bija pazīstama vismaz līdz pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem un kas mūsdienās ar biksīšu un zeķubikšu valkāšanu diemžēl nav turpinājusies: “Mana vecāmāte atcerējās, ka tā arī bija – brunči gaisā, un viena otrai pagriež dibenu. Uzvarētāja skaitījusies tā, kura iztur ilgāk. Reiz divas kaimiņu sievas pagalmā bija riktīgi nostutējušās uz tādu rādīšanu. Taču vienai tajā laikā virtuvē uz plīts cepusies gaļa. Par laimi, garām nācis vīrs, un viņa tam pieteikusi: “Brīdi patupi manā vietā, es aiziešu apgriezīšu uz pannas gaļu!” Vīrs nolaidis bikses, pagriezis pakaļu un tupējis. Otra strīdniece bija tik cītīgi ieriktējusies, ka šo maiņu nemaz nav pamanījusi. Taču ik pa brīdim jāpagriežas, lai var redzēt, vai kaimiņiene vēl ir. Tā nu viņa pametusi skatu un priecīga sākusi gavilēt: “Ē! Ē! Tev jau zarna pa dibenu izkārusies!”
