«Es atbraucu uz Rīgu, un mani soda par pagrieziena rādītāja neieslēgšanu vai nepareizu parkošanos,» ar mani emocionāli diskutējot par braukšanas kultūru atšķirībām Latvijā un Krievijā, sašutis kādreizējais jelgavnieks, kurš padsmit gadus dzīvo kaimiņu lielvalstī. Pēc vairākām Krievijā pavadītām dienām Latvijas ceļi un šoferi sāk šķist lieliskākie visā pasaulē, jo nebrīdināšana par manevru, savu spēku pārvērtēšana, nesaprotama satiksmes organizācija un dziļas bedres kaimiņos ir ikdiena, par ko mums atliek tikai šausmināties. Taču vēl lielākas pārdomas raisa bijušā jelgavnieka atziņa, ka satiksmes noteikumu ignorēšana nav saistīta ar pārgalvību, bet ar maziem sodiem, tāpēc viņš arī ir pārsteigts par «nieka» pārkāpumu «aplikšanu» ar naudassodu.Policija informē, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos par dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem likumsargi Latvijā uzlikuši soda naudas 2,19 miljonu latu apmērā, kas ir par nieka 2400 latu vairāk nekā pērnā gada tādā pašā laika posmā. Nav gan zināms, vai sodu apmērs audzis, jo esam kļuvuši mazāk likumpaklausīgi, vai arī policija strādā labāk. Taču, kā redzams, arī lieli sodi, kas dažiem var šķist netaisnīgi piespriesti, no pārkāpuma neattur.Piekrītu, ka dažkārt uzspļaut likumam pamudina nesakārtota infrastruktūra, taču tas nedrīkst kļūt par mūsu attaisnojumu, jo normatīvi ir rakstīti visiem, arī tiem, kas, atbraucot uz Latviju, Vecrīgas ieliņās «piemēra» savas valsts noteikumus. Iebraucot Krievijā, mēs taču maksājam par pārvietošanos pa maksas ceļu, lai arī dažs labs Latvijas lauku ceļš ir daudz labākā stāvoklī. Šoferīt! Izbraucot no sava pagalma, atceries, ka «Apdzīt aizliegts» un «Gājēju pāreja» lielākoties nozīmē rūpes par drošību, nevis kāda vēlmi iedzīvoties uz lieliem sodiem.
