Spondiloze ir normāla kaulu novecošanās, ko iespējams aizkavēt.
Pastāv uzskats, ka vesels, spēcīgs un lokans mugurkauls ir tikai agrā jaunībā, un ar gadiem slimību uzskaitījums, kas izraisa spēcīgas muguras sāpes, kļūst iespaidīgs. Viena no tām ir arī spondiloze, ko agrāk pazinām kā osteohondrozi. Mūsdienās tā tiek «pierakstīta» teju visiem sēdoša darba darītājiem, kas aizbildinās: tur jau neko nevar darīt – mazkustīgs dzīvesveids! Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ieva Zimaiša atgādina, ka var gan darīt, tikai jāgrib un jāzina, kā. Vecumam nākotMuguras sāpes ir aktuāla un plaši izplatīta problēma, kas skar arvien vairāk cilvēku. Tas saistīts gan ar mazkustīgo dzīvesveidu, gan otru galējību – pārslodzi –, skaidro I.Zimaiša. Mugurkauls pilda ne tikai balsta funkciju, tā kanālā atrodas arī muguras smadzenes, kas ir centrālās nervu sistēmas daļa. «Cilvēkiem, kam darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu vai arī stāvēšanu un smagumu cilāšanu, ir lielāks risks tikt pakļautiem deģeneratīvajai spondilozei, kas izpaužas kā sāpoša mugura. Spondilozes sāpes visbiežāk skar mugurkaula kakla vai jostas daļu, kur muskuļu vājums ir izteiktāks. Jebkuram cilvēkam, kļūstot vecākam, šāda problēma pastāv, un to aizkavēt var tikai regulāras, pareizas kustības. Spondiloze ir normāla kaulu novecošanās. Ar gadiem izmainās visas cilvēka locītavas, arī mugurkaula,» skaidro ārste. Ja par muguras sāpēm sūdzas gados jauni cilvēki, tas vairāk tiek traktēts kā miofasciāls sāpju sindroms – sastiepta muskulatūra, pārslodze –, jaunajiem tā nav spondiloze, skaidro I.Zimaiša. «Mugurkauls ir ļoti sarežģīts, tas sastāv no saišu aparāta un daudz dažādām locītavām, muskulatūras, nerviem, tāpēc par to īpaši jārūpējas,» atgādina neiroloģe. Jāsāk ar ģimenes ārstuVisā pasaulē spondilozi ārstē ģimenes ārsts jeb primārās aprūpes speciālists, taču Latvijā bieži vien ģimenes ārsti no tā izvairās un pacientus ar sāpošu muguru automātiski nosūta pie speciālista, stāsta I.Zimaiša. Ārstēšana vispirms jāsāk ar vispārējiem izmeklējumiem, rentgenu, medikamentu terapiju. «Par vizīti pie neirologa jādomā tikai tad, ja tiek konstatēta muguras smadzeņu nervu saknīšu bojājumu simptomātika – jušanas traucējumi, tirpšana rokās un kājās. Ja sāp tikai mugura, pacients jāārstē ģimenes ārstam. Diemžēl prakse rāda, ka ļoti bieži pacients tiek nosūtīts pie speciālista bez jebkādiem izmeklējumiem,» stāsta neiroloģe. Muguras sāpju slieksnis un biežums mēdz būt dažāds. Ja stipras sāpes ir tieši naktī, jāveic vieni izmeklējumi, ja kustoties – citi, un to izvērtē ārsts. Ne par ko labu neliecina izteiktas muguras sāpes naktīs – tad jāskatās, vai iemesls tiešām ir spondiloze. Vingrot, peldēt, kustēties Neiroloģe atgādina, ja sāpes nav akūtas, ģimenes ārstam pacients jānosūta uz ārstniecisko vingrošanu, kas ļoti labi palīdzot. «Vairums cilvēku ir slinki vai pārlieku aizņemti, tāpēc neiet vingrot. Muguras muskulatūra nav nostiprināta, un rodas stājas problēmas. Tiem, kuri regulāri vingro, to ir mazāk. Akūtos gadījumos, kad izteikts sāpju sindroms, vingrot nevajadzētu, bet, tikko tās uz zāļu fona mazinās, ieteicams doties uz ārstniecisko vingrošanu. Tikai fizioterapeits precīzi parādīs, kā katrai muskuļu grupai vingrojumi pareizi izpildāmi. Apgūstot prasmes, ar to iespējams nodarboties arī mājās. Kam vairāk tīk ūdeņi, var doties peldēt – arī tad mugura pateiks «paldies». Ļoti labs mugurkaula muskulatūras atslābināšanas un stiprināšanas palīgs ir zemūdens masāža,» uzskaita daktere. Spondilozes sāpes un diskomfortu iespējams ierobežot. «Viens no ārstēšanas veidiem ir fizioterapija un sildīšanas procedūras, kā arī injekciju blokādes, bet ne visi pacienti ļauj durt adatas mugurā. Tad jāmeklē cits ārstēšanas veids,» piebilst I.Zimaiša. No spondilozes ķirurģiski atbrīvoties nevar, pacientu operē tikai tad, ja ir nopietnas disku trūces ar neiroloģisku simptomātiku. Deģeneratīvās spondilozes gadījumā novērojamas arī disku izmaiņas, bet ne trūce, skaidro neiroloģe. I.Zimaiša nenoliedz masāžas noderīgumu, bet uzskata, ka tā domāta sliņķiem, kas neiet vingrot. Pacients jautāMan ir 39 gadi, strādāju valsts iestādē ar dokumentiem. Vairākus gadus ciešu no hroniskām spranda sāpēm, kas atstarojas arī uz rokām – tās tirpst un gurst. Liekas, ka to dēļ biežāk sākusi sāpēt galva. Rentgenā tika konstatēta spondiloze. Ģimenes ārsts izrakstīja pretsāpju līdzekļus un fizioprocedūras. Nekas īsti nepalīdz – naktīs nevaru gulēt. Ko darīt?Atbild neiroloģe Ieva Zimaiša Šādos gadījumos vispirms noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kam būtu jāveic vismaz minimālie izmeklējumi, piemēram, jānosūta pacients uz mugurkaula kakla daļas rentgenu ar funkcionālām provēm un jāsāk pretsāpju terapija – ārstēšana ar medikamentiem. Ja tas nelīdz vai saglabājas diskomforts, jāmeklē neirologa konsultācija. Ja sāpes nav akūtas un izteikti stipras, vismaz 20 – 30 minūtes dienā jāatrod laiks ārstnieciskajai vingrošanai, peldēšanai vai zemūdens masāžai, kas nostiprinās mugurkaula muskulatūru un palīdzēs atbrīvoties no sāpēm.
