Savu bēdu stāstu «Ziņām» uzticējusi jelgavniece Ludmila Ahmetova.
Savu bēdu stāstu «Ziņām» uzticējusi jelgavniece Ludmila Ahmetova.
Viņa Indrānu ielas 4. mājā dzīvojot jau 42 gadus. Šajā laikā māja pamazām ir bojājusies, un dzīvot iespējams vairs tikai vienā no trim istabām. Taču arī šī istaba esot mitra. Vecākā L.Ahmetovas meita ar piecgadīgo mazmeitu pēc salšanas un slimošanas pērnziem savus dzīves apstākļus uzlabojusi, īrējot dzīvokli no citiem. Taču turpat vēl mīt jaunākā meita, kurai gaidāms ģimenes pieaugums, un dēla ģimene ar bērniem.
– Mēs, pieaugušie, kaut kā vēl izdzīvojam, bet bērniem tādi apstākļi nav pieņemami, – skumji bilst L.Ahmetova.
Ģimenei neesot līdzekļu, lai problēmu atrisinātu saviem spēkiem. Viņu rocība neļaujot dzīvokli nopirkt izsolē vai iegūt citādi. Reizēm vienīgais iztikas avots esot bezdarbnieku un bērnu pabalsti.
Šā gada februārī pirmspensijas vecuma sieviete ar lūgumu palīdzēt uzlabot dzīves apstākļus vērsusies Domes Nekustamā īpašuma nodaļā. Marta sākumā dzīvokļu komisija lūgumu noraidījusi, jo dzīvokļa piešķiršanai nav pamata – l.Ahmetova neesot un saskaņā ar LR likumiem arī nevarot būt to jelgavnieku uzskaitē, kas gaida dzīves apstākļu uzlabošanu.
Šāds lēmums tapis, neņemot vērā Domes Būvniecības nodaļas mājas apsekošanas aktu, kurā sacīts, ka māja neatbilst dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, ēkā ilgstoši nav izdarīti nekādi remontdarbi. Lai tajā dzīvotu, nepieciešams kapitālais un kosmētiskais remonts. Vēl aktā norādīts, ka mājas pamati, sienas, koka pārseguma un jumta koka konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī. Par sliktu atzīta siltumizolācija. Izrūsējušais skārda jumts daļēji atrauts, ar caurumiem, teknes un notekcaurules norūsējušas. Dūmeņi uzskatāmi par pieņemamiem, atjaunojamas vienīgi to «galvas» virs jumta, bet apkures ierīces ir ugunsnedrošas. Grīdas vietā uz grunts novietotie dēļi daļēji satrunējuši. Neapmierinošā stāvoklī ir arī logi un durvis, uz sienām virs grīdas – mitruma pēdas. No komunikācijām mājā ir tikai elektroapgaismošanas instalācija, kas galīgi nolietojusies, elektroenerģija atslēgta.
Tāda situācija fiksēta februāra vidū. Līdz vasaras nogalei nekas, protams, nav mainījies. Iespēju robežās šo to labot centušies paši iemītnieki. Satrunējusī grīda atsevišķās vietās uzlabota ar skaidu platēm. Kur varējuši, labojuši arī jumtu. Taču dažviet «lāpīšana» bijusi bezjēdzīga. Uz tuvējo privātmāju fona šis nams un tā apkārtne izskatās vienkārši nožēlojami. Apkaimes pielūžņošanā, pēc principa «gan jau saimniecībā noderēs» krājot visas iespējamās lietas, savu artavu ieguldījuši arī paši mājas iemītnieki. Savukārt iekštelpās valda pieticība, bet ne netīrība.
Domes Nekustamā īpašuma nodaļas inspektore Ludmila Auziņa «Ziņām» paskaidroja, ka pašlaik saskaņā ar likumiem dzīvokļu rindā var uzņemt tikai četru kategoriju iedzīvotājus: represētos; vientuļos 1. un 2. grupas invalīdus un vientuļos pensionārus; ģimenes, kas audzina bērnu invalīdu, un daudzbērnu ģimenes. Taču arī šajos gadījumos tiek ņemts vērā, vai līdzšinējā miteklī dzīvojamā platība uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz piecus kvadrātmetrus un vai pilsētā ir nodzīvoti desmit gadi (piešķirot labiekārtotu dzīvokli). Lai saņemtu nelabiekārtotu dzīvokli, galvenais ir tas, vai pilsētā ir nodzīvoti 20 gadi. Vispārējā dzīvokļu piešķiršanas rindā iedzīvotāji netiekot uzņemti jau kopš 1995. gada vidus. Tā kā L.Ahmetova nepieder nevienai no minētajām kategorijām, viņai uzlabot dzīves apstākļus (saņemt pašvaldības dzīvokli) neesot iespējams. L.Auziņa arī uzsver, ka lūguma iesniegšanas brīdī – februārī – L.Ahmetovas ģimenes īres parāds bijis 95 lati. Tas par īrniekiem neko labu neliecinot. Tiesa, Dome īres parādu maznodrošināto ģimenei segusi. L.Auziņa iemītniekiem pārmet arī nolaidību, jo viņi nav izdarījuši namā kosmētisko remontu. Taču bez nopietnas jumta un sienu sakārtošanas no tā nebūtu lielas jēgas.
Lai gan vispārējā dzīvokļu rindā iedzīvotājus vairs neuzņem, tā Jelgavā tomēr pastāv. Pašlaik tajā ir 54 mitekļu gribētāji. Dzīvokļu komisija nolēmusi, ka viņiem piedāvās dzīvokļus, ja tie piekritīs samaksāt iepriekšējo īrnieku parādus. Šogad tādā veidā piešķirti seši dzīvokļi. Savukārt represēto, vientuļo invalīdu un citu minēto iedzīvotāju grupā dzīvokļus šogad saņēmuši četri, bet pašlaik šajā rindā stāv 31 iedzīvotājs.
Pašvaldībā ir izveidota arī ārpuskārtas rinda, kurā uzņem bāreņus un bijušos cietumniekus, kas saskaņā ar likumu jānodrošina ar dzīvojamo platību. Pieteikušies 15 mitekļu gribētāji, trešā daļa no tiem ir bijušie cietumnieki. Savukārt atsevišķajā pilsētas pamatiedzīvotāju rindā, kas izveidota 1989. gadā un domāta iedzīvotājiem, kas pilsētā nodzīvojuši 40 gadu, savu dzīvokli gaida deviņi cilvēki. Vienam apstākļi uzlaboti.
Pērn Jelgavā ar pašvaldības starpniecību piešķirti 30 dzīvokļi. Šogad, pēc L.Auziņas domām, būšot mazāk, jo pašvaldībai jādomā arī par Katoļu ielas 4. mājas iedzīvotāju izmitināšanu, bet lieku mitekļu vienkārši neesot. Dzīvokļus no jauna neceļ, bet tie tiekot atbrīvoti ļoti maz: vientuļo īrnieku nāves gadījumā vai arī pēc īrnieku izlikšanas. Vienīgā iespēja tikt pie dzīvokļa esot tā pirkšana izsolē, varot arī mēģināt mainīt.Taču šie varianti prasa līdzekļus. Cilvēkiem, kas tikko spēj nodrošināt savu izdzīvošanu, tas nav pa kabatai.
Nekādu citu izeju no bezizejas ieteikt nespēja arī domnieks un dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Ja nu vienīgi to, ka L.Ahmetovas lūgumu varētu izskatīt ne vien dzīvokļu komisija, bet arī deputāti Domes sēdē. Lai tas notiktu, viņš L.Ahmetovai ar lūgumu ieteica ierasties uz pieņemšanu pie Domes priekšsēdētāja. Iespējams, ka Dome izņēmuma kārtā varētu pieņemt pozitīvu lēmumu.
