Mātes diena mājās būs kā parasta svētdiena, jo būtībā katra svētdiena, kad visi esam veseli un varam būt kopā, mums ir svētki.
Mātes diena mājās būs kā parasta svētdiena, jo būtībā katra svētdiena, kad visi esam veseli un varam būt kopā, mums ir svētki. Vēl šajā dienā dosimies pie vecvecāku kapu kopiņām, lai pateicībā noliktu tur ziedus. Luterāņiem un arī svētdienas skolā ir nostādne, ka pareizāk būtu svinēt ģimenes dienu. Jo kas tad tā par ģimeni, kurā godina vienīgi māmiņu. Vai vajadzētu būt arī Tēva dienai, kas būtu svarīgs atbalsts pašapziņas celšanai.
Man kā mammai gribētos vairāk cieņas un uzmanības ikdienā. Lai bērniem būtu vairāk iespēju sekmīgi attīstīties, lai vide būtu sakoptāka. Mūsu lielās mājas pagalmā sen vairs nav bērnu rotaļu laukuma, toties ir četrpadsmit bezsaimnieka kaķu…
Uztrauc augošā agresija un materiālisms. Sabiedrība, kurā bērns ir kā “ekstra”, kaut kas ekskluzīvs, ir nevesela savā domāšanā. Tur kaut kas radikāli jāmaina. Dievs taču ir teicis: “Augļojieties un vairojieties, un piepildiet zemes virsu un valdiet pār lietām, kas šeit jums dotas!” Mums nav mācīts, ka pašiem jākļūst par savas dzīves un arī bērnu skaita vienīgajiem noteicējiem. Dzīvē visādu kārdinājumu ir daudz. “Tu jau sen esi to pelnījusi! Ņem šodien – maksāsi tikai rīt!” Pret to grūti noturēties pieaugušajiem un kur nu vēl bērniem, kas šīs problēmas nes uz mājām.
Es audzinu bērnus ar domu, ka ar šo darbu rūpējos par mazāko, vājāko, neaizsargātāko. Tā būtībā ir kalpošana Dievam vislabākajā veidā, ko sieviete var uzņemties. Gadās, ka bērnus arī nostrostēju, uzšauju pa mīkstumiem, ja neklausa, taču vēlāk pati to pārdzīvoju. Audzināšanā galvenais ir parauga spēks. Tu vari runāt, cik skaisti gribi, bet tavi darbi runā skaļāk!
Es ar Māri, savu vīru, iepazinos, studējot LLU. Sākām dzīvi kā studentu ģimene, pirmie divi bērni piedzima, vēl dzīvojot kopmītnēs. Māris studēja būvniekos, bet mācības nepabeidza. Viņš strādā savā specialitātē somu firmā un materiāli uztur ģimeni. Es esmu diplomēta mājturības skolotāja. Zināmā mērā tolaik man palīdzēja tas, ka kursā bijām divas jaunās māmiņas. Viena otru uzmundrinot, spējām studijas pabeigt. Esam pateicīgi Dievam par svētību, kas mums ir.
Baiba Ozola, četru bērnu māmiņa, svētdienas skolas skolotāja
