Forums «Jelgavas identitāte?».
Forums “Jelgavas identitāte?”
w: Parasti cilvēki par savām pilsētām vairāk vai mazāk izjūt lepnumu, prieku un tamlīdzīgi, turklāt arī spējot norādīt vismaz pāris iemeslu, kāpēc. Man kā jelgavniekam mūsu pilsētas iespējamā identitāte nepavisam nav skaidra. Varbūt tā tam jābūt, taču tieši tāpēc būtu interesanti uzzināt jūsu domas, komentārus un idejas. Tā mēs varētu noskaidrot Jelgavas un “jelgavnieciskuma” iespaidu no pilnīgi citas puses.
geminy: Manuprāt, Jelgava ļoti daudziem asociējas ar studentiem un Jelgavas pili, kas diemžēl ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Kad pie manis ciemos bija atbraukuši rīdzinieki, es viņus aizvedu ekskursijā uz pili, un pašai beigās bija kauns, ka tik daudz nezinu par savu dzimto pilsētu. Tai taču ir tik interesanta vēsture! Mans ieteikums būtu daudziem jelgavniekiem doties uz turieni ekskursijā nevis pienākuma pēc, bet gan, lai uzzinātu kaut ko vairāk par savu pilsētu.
taurenīte: Pirms kļuvu par studenti Jelgavā, dzīvoju Kurzemē, un tur, ja pieminēja Jelgavu, visiem (sevišķi vecāka gadagājuma cilvēkiem) tā asociējās ar trako namu. Kad jau šeit mācījos, bieži vien radi ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē man jautāja: kā tad tur tajā trakajā namā iet? Skumji, bet fakts. Nu jau Jelgavā dzīvoju vairāk nekā 10 gadu, un ar trako namu nemaz šī pilsēta man neasociējas, bet radiņi vēl joprojām par to runā. Varbūt vajadzētu Latvijas mērogā Jelgavu reklamēt ne tikai kā pilsētu, kur ir slimnīca, kurā ārstē garīgi slimos cilvēkus, bet kā pilsētu, kur ir daudz jauku lietu un notiek brīnišķīgi pasākumi. Neatkarīgais: Jā, Jelgavas tēls Latvijā ir visai neskaidrs. Pēdējā laikā šeit notiek dažādi pasākumi, kas liek piemirst trako namu, piemēram, Ledus svētki. Zināms arī “Prāta vētras” ieguldījums. Taču jāsaprot, ka Jelgavas tēla (kā vairumam citu pilsētu ar krietnu Otrā pasaules kara un PSRS zīmogu) veidošana ir ļoti sarežģīts process, kas prasa zināmus līdzekļus. Tas lielā mērā atkarīgs arī no pašiem jelgavniekiem. Vajadzētu mācēt saskatīt to, ar ko mēs kā jelgavnieki varam lepoties un par ko ar “izgāztu krūti” stāstīt citiem. Un, ticiet man, ja padomājam, tad ir par ko runāt!
w: Piekrītu, taču vai kā jelgavnieki ikdienā esam “izgāztām krūtīm”? Tas ir mūsu identitātes jautājums, kas, iespējams, mazāk vajadzīgs Latvijai kā mums pašiem. Ja nav Jelgavas identitātes, kā ir ar identitātēm Jelgavā?
Vietējā: Man Jelgava vairāk vai mazāk asociējas ar mūziķiem, kas no tās nākuši: “Prāta vētra”, “Oceanfall”, Normunds Šnē, Žoržs Siksna, Nora Bumbiere un gan jau vēl arī citi. Domāju, tas nav maz.
BBC: Ja vēsture mūs kaut nedaudz pažēlotu, mēs “izgrieztu pogas” Kuldīgai, Ventspilij un citām valsts tūrisma “mekām”. Iebraucot Jelgavā, uz visiem maģistrālajiem ceļiem ir betona veidojums – vairogs ar alni. Veiksmīgi, spiežu roku! Bet kāpēc gan nevarēja šos vairogus pieklājīgi nokrāsot un vakarā izgaismot? Tas jau būtu skats! Sacīsiet, ka nav naudas. Es jums teikšu, ir gan. Nepieciešams tikai padomāt. Nešaubos, ka ir vēl daudzas gudras un praktiskas idejas, kā padarīt dzīvi Jelgavā mājīgāku. Galvenais, vajag vēlēšanos strādāt, kopēju vīziju un spēju uzklausīt.
