Uldis Aubtmanis, automašīnu vada kopš 1973. gada: – Uzskatu, ka visu mūžu vajag mācīties, vēl jo vairāk jaunībā, tādēļ nenosodu mācību automašīnu vadītājus, ja viņi nespēj iekļauties kopējā transportlīdzekļu plūsmā.
Uldis Aubtmanis, automašīnu vada kopš 1973. gada:
– Uzskatu, ka visu mūžu vajag mācīties, vēl jo vairāk jaunībā, tādēļ nenosodu mācību automašīnu vadītājus, ja viņi nespēj iekļauties kopējā transportlīdzekļu plūsmā. Šādos jautājumos esmu iejūtīgs. Lai gan sen, tomēr reiz arī es mācījos braukt. Šoferiem nav pamata niknoties uz mācību auto vadītājiem par neveiklām kustībām, jo tie visi ir aprīkoti ar pazīšanās zīmi – «M» bur-
tu –, kas norāda, ka pie stūres sēž nepieredzējis cilvēks.
Dailis Bebris, šoferis kopš 1967. gada:
– Man nav nekādu pretenziju pret mācību automašīnām. Uzskatu, ka pieredzējušiem autovadītājiem pret tām jāizturas pretimnākoši un pieklājīgi. Cenšos ievērot teicienu «Cieni citus, un tevi cienīs». Uzskatu, ka pieredzējušie autovadītāji jaunajiem rāda piemēru. Daudz vairāk pretenziju man ir pret šoferiem, kas brauc lielā ātrumā, ignorējot visus noteikumus, par cieņu nemaz nerunājot.
Aldis Eglijs, šoferis gandrīz divdesmit gadu:
– Ja man jāsteidzas, esmu neapmierināts ar mācību automašīnām, kas pārvietojas lēni, tomēr parasti pret tām neizjūtu pretenzijas. Visi šoferi tā ir sākuši, tādēļ neesam tiesīgi jaunajiem kaut ko pārmest.
Ilgvars Silgailis, autobraucējs ar piecdesmit gadu stāžu:
– Mani mācību mašīnas ar savu kaitinoši lēno pārvietošanos tracina. Uzskatu, ka cilvēkus, kas nespēj braukt normālā ātrumā, vispār nedrīkst laist uz ielām, īpaši centrālajām. Mācību automobiļi nozīmē briesmas un nepatīkamas emocijas, no kurām izvairās visi pieredzējušie šoferi.
