Vai subsīdijas par meža atjaunošanu un lauksaimniecības zemju apmežošanu tiks pielīdzinātas ES valstu līmenim – jautā A.Plāciņa.
Vai subsīdijas par meža atjaunošanu un lauksaimniecības zemju apmežošanu tiks pielīdzinātas ES valstu līmenim – jautā A.Plāciņa. Viņu visvairāk interesē gaidāmā pamatmaksa par vienu hektāru.
Atbalsts apmežošanai Latvijā iespējams no diviem avotiem: no valsts un ES budžeta. Savukārt no ES fondiem tas kandidātvalstīs ienāk SAPARD līdzekļu veidā, bet dalībvalstīs – kā atbalsts apmežošanai.
Kaut gan 1998. un 1999. gadā lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai un privāto mežu platību mākslīgai atjaunošanai subsīdijas no valsts budžeta bija pieejamas, pašreiz šāds atbalsts nav paredzēts un netiek piešķirts. Zemkopības ministrijas Meža politikas un stratēģijas nodaļas vecākais referents Tālis Beisjuks Saeimas ESIC informē, ka toreiz izmaksājamās summas lielums par viena hektāra apmežošanu bija no 75 līdz 150 latiem, atkarībā no tā, kādā augsnē tika stādīts un kāds bija stādīšanas veids. 1999. gadā par hektāru izmaksāja 100 latu.
Latvija no SAPARD programmas atbalstu var saņemt lauksaimniecības zemju apmežošanai. Ik gadu šim pasākumam varēs izlietot 871 tūkstoti eiro jeb 504 tūkstošu latu sabiedriskā finansējuma (ES finansējums plus Latvijas līdzfinansējums), kas paredz segt tikai 50 procentu no kopējiem projekta izdevumiem.
Pēc Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta aprēķiniem, par katru ieaudzēto meža hektāru varēs saņemt apmēram 200 latu un papildus par hektāra kopšanu un aizsardzību – apmēram 45 latus, kas ir 50 procentu no kopējiem ieaudzēšanas un kopšanas izdevumiem. Turpmākajos sešos gados ar SAPARD atbalstu varēs apmežot ap 10 000 hektāru neizmantoto zemju, kas veido divus procentus no visām lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm Latvijā.
Kad Latvija kļūs ES dalībvalsts, apmežošana tiks atbalstīta no citām ES programmām. Atbalsta lielumu pēc 2006. gada šodien pāragri paredzēt.
Ieskatam var noderēt Lielbritānijas prakse. Šajā valstī darbojas divas apmežošanas shēmas, kas ir savstarpēji saistītas: mežu zemes subsīdiju shēma un lauku saimniecību mežu piemaksu shēma.
Mežu zemes subsīdiju shēma veicina jaunu mežu stādīšanu un pašreizējo apsaimniekošanu, un to var izmantot ikviens zemes īpašnieks – gan mežsaimnieks, gan fermeris. Tās ietvaros jauna meža stādīšanai par hektāru izmaksā vienreizēju subsīdiju – 700 mārciņu (642 latus) par skuju koku hektāru un līdz 1350 mārciņu (1238 latus) par lapu kokiem.
Par hektāra zemes apmežošanu Lielbritānijā maksā no 60 līdz 300 mārciņām (55 – 275 latus), atkarībā no zemes tipa, kas tiek pārveidots, un atkarībā no tā, cik šis mežs būs pieejams sabiedrībai. Mazākā platība, par kuru var saņemt atbalstu, ir ceturtdaļa hektāra jeb vismaz 15 metru plata josla.
Šāds atbalsts apmežošanai tika sākts 1992. gadā un angļu zemniekiem Anglijas lauku attīstības programmas ietvaros būs pieejams vēl sešus gadus. Šā plāna laikā pavisam meži iestādīti 23 777 hektāros pēc 5829 fermeru iesniegumiem.
