Jebkura fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties vai iegādājas personiski savām un ģimenes vajadzībām vai mājas saimniecībā preci vai šādam pašam nolūkam pasūta un izmanto maksas pakalpojumus, ir patērētājs.
Jebkura fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties vai iegādājas personiski savām un ģimenes vajadzībām vai mājas saimniecībā preci vai šādam pašam nolūkam pasūta un izmanto maksas pakalpojumus, ir patērētājs.
Visas attiecības, kas rodas starp patērētāju un pārdevēju, starp patērētāju un izgatavotāju, kā arī patērētāju un pakalpojuma sniedzēju, ir pakļautas normatīvām prasībām par realizējamās produkcijas un pakalpojuma kvalitāti un drošumu. Lai aizsargātu patērētāju tiesības, darbojas likums «Par patērētāju tiesību aizsardzību».
Patērētājam ir tiesības gan uz preču un pakalpojumu pienācīgu kvalitāti, drošumu, gan atlīdzību par zaudējumiem, atlīdzību par kaitējumu un interešu aizsardzību tiesā. Līdz ar to izgatavotājs, pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgi par to, lai precei un pakalpojumam nebūtu apslēptu trūkumu un lai to kvalitāte atbilstu normatīvtehnisko dokumentu vai līgumu noteikumiem, bet, ja tādu nav, parasti izvirzāmām prasībām.
Pārdevējam jāinformē patērētājs par preces kvalitātes neatbilstību standartam. Precei vai pakalpojumam var būt izgatavotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja tieši izteiktā vai ar likumu noteiktā garantija un tās termiņš. Tiešā garantija ir jebkura rakstveidā vai citādi izteikta saistība, ko pārdevējs uzņemas pret patērētāju attiecībā uz preci, kā arī jebkura rakstveida saistība atlīdzināt zaudējumus vai kaitējumu, apmainīt preci, novērst trūkumus vai atmaksāt saņemto summu (cenu), ņemot vērā inflācijas indeksu, ja prece vai pakalpojums neatbilst līguma noteikumiem.
Ar likumu noteiktā (netiešā) garantija ir saistība, ko tiešā veidā nav devis izgatavotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, bet kas izriet no likumiem par preču pirkumu pārdevumu u.c.
Pretenzijas par preču un pakalpojumu trūkumiem ir piesakāmas visā garantijas termiņa tecējuma laikā. Savukārt garantijas termiņa tecējumu var skaitīt:
ja noteikts uzglabāšanas vai derīguma garantijas termiņš – no izgatavošanas dienas,
ja noteikts ekspluatācijas garantijas termiņš – no dienas, kad pakalpojums sniegts patērētājam.
Pārdevējam ir tiesības uzdot garantijas saistību izpildi trešajai personai (remonta organizācijai), noslēdzot līgumu. Šādas attiecības neatbrīvo pārdevēju no tiešas atbildības pret patērētāju. Patērētājam jāpiesaka pretenzijas izgatavotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam tūlīt pēc trūkuma atklāšanas, bet ne vēlāk par sešiem mēnešiem no preces nodošanas vai pakalpojuma saņemšanas dienas, bet, ja precei ir slēpti trūkumi, kurus iegādes laikā nevarēja atklāt, gada laikā no pakalpojuma vai preces iegādes dienas, ja likumā nav citādi. Turklāt patērētājam ir tiesības, ja viņam pārdota nepienācīgas kvalitātes prece, pēc savas izvēles pieprasīt, lai:
preci apmaina pret pienācīgas kvalitātes tādu pašu vai ekvivalentu preci;
pirkuma cenu attiecīgi samazina;
pārdevējs bez atlīdzības novērš preces trūkumus vai atlīdzina patērētāja izdevumus par trūkuma novēršanu;
tiek atcelts līgums un atlīdzināti nodarītie zaudējumi.
Garantijas saistību pārkāpumu gadījumos patērētāja izvēles tiesības uz noteiktām precēm ierobežo apmaiņas noteikumi.
Patērētāju tiesību un interešu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas saskaņā ar Nolikuma 6. punkta 6.5. apakšpunktu izskata iesniegumus un tiesības par patērētāju tiesību pārkāpumiem tirdzniecības un pakalpojuma jomā. Iespējams, ka darbojas arī reģionālās struktūrvienības.
Ēriks Vēveris 3029174
