Šogad veiktā skolēnu testēšana liecina, ka lielai daļai Dobeles ģimnāzijas audzēkņu ir depresija vai nosliece uz to.
Šogad veiktā skolēnu testēšana liecina, ka lielai daļai Dobeles ģimnāzijas audzēkņu ir depresija vai nosliece uz to.
Ideja testēt skolēnus radusies ģimnāzijas psiholoģei Ditai Leinertei. Viņa apmeklē Sorosa fonda kursus ar projektu «Raižu bērnu mācību iespēju paplašināšana skolā». Viena no lekcijām bija veltīta depresijai. Ieguvusi datus par kādu skolu, kur trešajai daļai audzēkņu ir depresija, viņa nolēmusi testēšanu izdarīt arī savā ģimnāzijā. Šim nolūkam tika izmantots psihologa M.Kovāča 1979. gadā sastādītais tests.
Ģimnāzijā tika aptaujāti 150 audzēkņi no 4., 6., 10., 11. klases. Un testa rezultāti rādīja, ka 13 procentiem skolēnu ir depresija, bet 47 procentiem ir nosliece uz to. Psiholoģe Dita Leinerte uzskata, ka te ir darbalauks kā vecākiem, tā skolotājiem. Pirmām kārtām viņiem vajadzētu izprast, kas ir depresija. Viens no definējumiem skan šādi: «Depresija ir afektīva problēma, kas parādās emocionālā sabiedriskās izziņas un fiziskajā plāksnē. Tā ir kā spirāle, kas savelkas aizvien ciešāk un ciešāk, un cilvēks kļūst aizvien nospiestāks un nedrošāks.»
Agrāk tika uzskatīts, ka depresijai ir jābūt nopietnam iemeslam, taču tagad zinātne ir kļuvusi pielaidīgāka. Tā atzīst, ka depresija var būt reakcija uz stresu. Nebūt nav jābūt nopietnam pārdzīvojumam, depresiju var radīt arī daudz dažādu sīku un nenozīmīgu ikdienas raižu kopums. Depresiju var piedzīvot 25 50 procenti bērnu, kam ir problēmas ģimenē vai skolā.
Depresija pati par sevi ir cikliska parādība. Vidēji smagā formā tā var ilgt sešus mēnešus. Bet ko darīt, ja jūti, ka tev ir depresija?
Viens no variantiem nedarīt neko. Bet tad ir jāsaprot, ka visu mūžu sešus mēnešus cilvēks jutīsies slikti. Otrs variants meklēt palīdzību. Vecākiem, tiklīdz rodas aizdomas par bērna depresiju, vajadzētu mudināt viņu uz fizisku aktivitāti: peldēšanu, orientēšanās sportu. Jāseko līdzi bērna dienas un gulēšanas, ēšanas režīmam. Jāsabalansē mācību un ārpusklases nodarbību slodze. Lietas, kas bērnam šai laikā ļoti nepatīk, vajag tā arī atstāt bez ievērības.
Iespējams arī, ka bērna depresijā ir vainojami vecāki, kas paši ir depresīvi. Bet lai par to pārliecinātos, ir vajadzīga psihologa palīdzība. Dita Leinerte ir gatava palīdzēt.
