Vieniem rokas pulksteņi ir ikdienas nepieciešamība, citiem tie nekad nav bijuši vajadzīgi.
Vieniem rokas pulksteņi ir ikdienas nepieciešamība, citiem tie nekad nav bijuši vajadzīgi.
Sanda, 27 gadi
Pulksteni man uzdāvināja kolēģi, kad beidzu augstskolu. Tas ir sportisks, ar darbavietas logo, bet reizē arī ļoti sievišķīgs. Agrāk uzskatīju, ka pulksteni nēsāt ir “neforši” un lieki, taču tagad man tas pat patīk. Pulkstenis zināmā mērā ir rotaslieta.
Ingūna, 35 gadi
Pulksteni ilgstoši nekad neesmu valkājusi. Studiju gados bez tā lieliski iztiku – tas radīja brīvības izjūtu. Man nepatīk, ja kāds mani cenšas ierobežot, un, manuprāt, arī pulkstenis var ierobežot. Man pulkstenis ir mobilajā tālrunī, kā arī pie sienas gan darbā, gan mājās.
Jānis, 63 gadi
Pulksteni uz rokas nēsāju, kopš sāku strādāt. Manā darbā jāievēro precizitāte, nedrīkstu nokavēt svarīgas tikšanās. Tagad, kopš man ir mobilais tālrunis, rokas pulkstenī nekad neskatos.
Inese, 30 gadu
Rokas pulkstenis man nav nepieciešams. Ja tas ir skaists, to var nēsāt kā rotaslietu. Pulkstenis man ir mobilajam tālrunim uz vāciņa. Tas ir ļoti ērti.
