Rakstu sakarā ar kastā ūdens atslēgšanu mūsu mājā. Dzīvoju Kalnciema ceļā 97. Mūsu mājai samaksa par apkuri un silto ūdeni veido 76% (pēc STU informācijas).
Rakstu sakarā ar kastā ūdens atslēgšanu mūsu mājā. Dzīvoju Kalnciema ceļā 97. Mūsu mājai samaksa par apkuri un silto ūdeni veido 76% (pēc STU informācijas). Ir īrnieki, kuri pilnībā norēķinājušies par ūdeni un apkuri, ir tādi, kuriem parāds ir ļoti mazs, bet ir arī tādi, kuriem tas sasniedz 400 līdz 800 latu. Tie, kuriem parāds ir mazs, maksā un samaksās noteikti, bet lielie parādnieki nemaksāja un nemaksās.
Kāpēc tad pieļāva tik lielus parādus, kāpēc neko nedarīja visus šos četrus piecus gadus? Tagad nu apķērušies, bet ir stingri par vēlu. Jācieš visai mājai – karsto ūdeni atslēdza 7. martā. Dzīvojam kā cūkas kūtī. Mans vīrs ir 2. grupas invalīds, es pati – pensionāre, esam visu samaksājuši. Mūsu ienākumi katru mēnesi ir 112 latu. No tiem 50 – 60 latu jāizdod par visiem pakalpojumiem, paliek 50 līdz 60 latu uz trijiem cilvēkiem: dēls pašreiz nestrādā, jo nevar dabūt darbu. Vajadzīgas zāles, slimnīca. Bet mēs tomēr maksājam. Kāpēc tad mums ir jācieš? Vai nevarētu vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā padot karsto ūdeni, lai varētu izmazgāt veļu un nomazgāties paši? Mēs nesaprotam Domi un STU. Visu laiku paaugstina maksu par pakalpojumiem, bet cilvēki nemaksā, jo nespēj. Daļa maksā, daļa ne, bet cieš visi. Mēs arī vairs nemaksāsim, ja nepieslēgs silto ūdeni vismaz divas reizes nedēļā. Citi nemaksā – un viss ir labi. Mums arī vajag ārstēties, zāles ir ļoti dārgas. Neesam jauni (62 gadi), mums nav viegli. Ja STU var būt nekaunīgi, mēs arī tādi būsim.
Juris M.
