2004. gada 1. maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem. Valstij turpmākos gadus paredzēja strauju attīstību, bet netrūka arī eiroskeptiķu, kas nākotni redzēja drūmākās krāsās, piesaucot daudzās regulas, kas pēc iestāšanās ierobežos arī mūsu valsti.
Gunita Osīte, Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja
Noteikti pozitīvi ir tas, ka bija iespēja ieguldīt līdzekļus pilsētvides sakārtošanā. Tā nav tikai ielu rekonstrukcija. Bez struktūrfondu līdzfinansējuma nebūtu iespējas atjaunot vienu no pilsētas vēstures pieminekļiem – Sv.Trīsvienības baznīcas torni –, izbūvēt Driksas krastmalas promenādi un attīstīt Pasta salu kā rekreācijas zonu.
Negatīvi, ka Latvijā esam zaudējuši cukura ražošanu, tomēr Jelgava no cukura rūpniecības restrukturizācijas fonda naudas ieguvusi Lielupes promenādi. Atveroties darba tirgum, daudzi cilvēki izvēlējušies doties projām no valsts. Tāpēc pilsētā turpināsim izmantot visas iespējas, piesaistot struktūrfondus, lai veidotu pievilcīgāku dzīvesvidi iedzīvotājiem un sakārtotu infrastruktūru investoriem, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu.
Uldis Dūmiņš, Zemgales NVO Centra vadītājs
Uzskatu, ka dažādas ES regulas mūs ierobežo, var atstāt apspriešanai birokrātiem, jo lielākoties tās ir nākušas Latvijai tikai par labu. Šo desmit gadu laikā uz vienu iedzīvotāju ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro – tā ir ievērojama summa, jo gan apkārtējās vides sakārtošana, gan arī jauni tūrisma objekti bez savienības atbalsta nebūtu iespējami.
Nevalstiskajām organizācijām tā arī bijusi iespēja stiprināt savus pakalpojumus un nodrošināt neatkarību no vietvaras, kas ir ļoti būtiski demokrātiskā sabiedrībā.
Līga Lonerte, Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja
Jelgavas novads kļuvis par vienu no aktīvākajiem ES struktūrfondu finansējuma piesaistītājiem. Jelgavas novadā katru gadu ar projektiem spējam piesaistīt finansējumu, kas veido trešdaļu budžeta. Neticu, ka tad, ja mēs nebūtu ES, mums kā valstij būtu tik daudz mērķtiecīgi novirzītu līdzekļu infrastruktūras attīstībai. Ar novada pašvaldībā realizētajiem projektiem plašāk var iepazīties pašvaldības interneta mājas lapā.
«Bez ES naudas Jelgavas novads būtu krietnu soli atpakaļ,» tā desmit gadu pēc iestāšanās ES saka daudzi novada iedzīvotāji. Smeļoties pieredzi arī citās ES dalībvalstīs, cilvēki radošāk spēj izmantot atbalstu uzņēmējdarbībai, mājražošanai, savu nacionālo labumu reklamēšanai, tai skaitā ieguldīšanai sevī – zināšanās.
Skumji bija šķirties no nacionālās valūtas. Latvijas nauda no valodas tas tik ātri nepazudīs. Centus par santīmiem noteikti daudzi sauks vēl ilgi.
