Pašlaik Latvijā tiek īstenota ES pirmsiestāšanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai SAPARD.
Pašlaik Latvijā tiek īstenota ES pirmsiestāšanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai SAPARD. Kad (un ja) Latvija kļūs par alianses pilntiesīgu dalībvalsti, šī programma pārtrauks darboties, taču tās vietā būs pieejami līdzekļi no strukturālajiem fondiem. Pavisam tādi ir četri: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Zivsaimniecības finanšu instruments, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds (ELVGA). No ELVGA, kuram tiek pielikta klāt arī Latvijas valsts budžeta nauda, tiek maksātas subsīdijas par platību un dzīvniekiem. Taču subsīdiju lielākā daļa tiek lielākajiem zemniekiem. Tādēļ, lai attīstītos arī pārējās saimniecības, nauda tiks piešķirta vēl dažādiem citiem pasākumiem.
Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi
Ne visas vietas Latvijā ir tik auglīgas kā Zemgales līdzenums. Tādēļ citos Latvijas novados tiks piešķirtas papildu subsīdijas, lai kompensētu augšņu zemo auglību un nepateicīgo reljefu.
Agrovide
ES intensīvā lauksaimniecība bieži vien nodara lielu postu videi, jo tiek piesārņoti ūdeņi, samazināta dzīvnieku un augu daudzveidība. Lai Latviju varētu saglabāt kā zemi, kur aiz pļaujmašīnas seko stārķis un vasaras naktīs griež grieze, jāveic pasākumi, kas samazina minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu pārmērīgu izmantošanu. Jāveido neapstrādātas joslas gar ūdenstilpēm, kas neļauj mēslojumam no lauka nokļūt upēs un ezeros, jāpļauj dabīgās pļavas, lai tās neaizaugtu ar krūmiem, un tā tālāk. Agrovides maksājumi kompensē zaudējumus, kas radušies, lauksaimniekiem lietojot vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes. Lai arī šie pasākumi ir brīvprātīgi, tomēr tā ir iespēja saņemt kompensāciju par vides saudzēšanu.
Pusnaturālo saimniecību atbalsts
Latvijā ir vairāk nekā 180 000 lauku saimniecību, lielākā daļa no tām ir nelielas un pašas nespēj veiksmīgi attīstīties. Tādēļ mazajām saimniecībām tiks piešķirts atbalsts uz pieciem gadiem (aptuveni 600 latu gadā). Lai šo atbalstu saņemtu, būs jāizstrādā biznesa plāns.
Ražotāju grupu atbalsts
No Latvijas valsts budžeta maksātajām subsīdijām tiks atbalstīta kooperatīvu veidošana. Subsīdiju lielums būs atkarīgs no kooperatīva apgrozījuma un darbības ilguma. Pirmajā darbības gadā subsīdija būs pieci procenti no kooperatīva apgrozījuma, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā – attiecīgi četri, trīs, divi un viens procents.
Agrā pensionēšanās
Tā būs iespēja no 55 gadu vecuma beigt lauksaimniecisko darbību un doties pensijā. To maksā no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda līdzekļiem. Lai šo pensiju saņemtu, ir jāpārtrauc lauksaimnieciskā ražošana ar nosacījumu, ka saimniecība tiek vai nu pārdota, vai arī nodota kādam citam, piemēram, bērniem. Pensiju var saņemt lauksaimniecībā nodarbinātais, kuram pašam nav savas saimniecības, bet kurš strādā pie kāda cita. Turklāt pensijas saņemšana neaizliedz strādāt algotu darbu kādā citā sfērā, piemēram, mežizstrādē. Lai pieteiktos uz šo pensiju, jāpierāda, ka vismaz 10 gadu esi nodarbināts lauksaimniecībā.
Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos
Līdzīgi SAPARD programmai, arī šā pasākuma ietvaros varēs saņemt atbalstu jaunas tehnikas iegādei, ražošanas ēku un būvju rekonstrukcijai. Sagaidāmais finansējums no strukturālajiem fondiem būs 50 procentu apmērā, taču lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos – par 10 procentiem vairāk, jaunajiem zemniekiem – par pieciem procentiem vairāk. Tā tiks atvieglota iespēja tikt pie traktora, kombaina vai arī uzbūvēt jaunu kūti vai kalti.
Jauno zemnieku atbalsts
ES un arī Latvijā tiks atbalstīti jaunie zemnieki (kas vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu), lai varētu uzsākt patstāvīgu saimniekošanu. Tipisks piemērs varētu būt dēls vai meita, kas pārņem saimniecību no saviem vecākiem. Šādi jaunie zemnieki varēs izstrādāt projektu, lai saņemtu finansējumu savas saimniecības attīstībai.
Lauksaimniecības produktu
pārstrādes un mārketinga uzlabošana
Lai zemnieku izaudzēto varētu arī kvalitatīvi pārstrādāt, nepieciešami pārtikas uzņēmumi, kas ir spējīgi no gaļas, piena, graudiem, augļiem un dārzeņiem saražot produkciju, kuru labprāt ēstu ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu iedzīvotāji. Pārstrādes uzņēmumiem tā būs iespēja ieviest jaunas tehnoloģijas, paaugstināt produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību. No strukturālajiem fondiem tiks segti 50 procenti visu izdevumu.
Zemes uzlabošana
Būtisks priekšnosacījums sekmīgai lauksaimnieciskajai darbībai ir meliorācija un augsnes kaļķošana. Pašlaik mūsu valstij ir ļoti ierobežotas iespējas šajā ziņā atbalstīt zemniekus, taču pēc iestāšanās ES varēs sakārtot koplietošanas meliorācijas objektus un atjaunot sūkņu stacijas polderos.
Lauku ainavas saglabāšana
Pašlaik vairāk nekā 20 procentu lauksaimniecības zemju netiek apstrādātas. Tās aizaug ar krūmiem un daudzviet – ar latvāņiem. Tas ne tikai ir izšķērdīgi, bet arī ainaviski nepievilcīgi. Ir jāsaglabā Latvijas ainava ar mežiem, aramzemi, pļavām, purviem un ezeriem arī nākamajām paaudzēm. Tādēļ Latvija ir tiesības attīrīt aizaugušās zemes, lai tās atkal varētu izmantot lauksaimniecībai.
Lauku ekonomikas dažādošana
Laukos iespējams nodarboties arī ar tūrismu, amatniecību, tehnisko pakalpojumu sniegšanu. Daudzām mazajām saimniecībām būs grūti turpināt ekonomiski izdevīgu saimniekošanu, tādēļ jāatrod kāda cita nodarbe. Ir jāizmanto pilsētnieku vēlme atpūsties lauku sētā, kur bērni var dzīvē apskatīt aitu vai redzēt, kā rodas piens.
Ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstība
Mežs ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām, un tās produktu eksports ir nozīmīgākā pozīcija mūsu valsts eksporta bilancē. Tomēr no meža nedrīkst tikai ņemt, tam ir arī jādod. Tādēļ tiks veicināta meža īpašnieku apvienību dibināšana, lai daudzie mazie īpašnieki kopīgi risinātu savas problēmas. Jānodrošina, lai meži tiktu atjaunoti, lai saglabātos dzīvnieki un augi.
***
Pavisam Latvijas lauki šiem pasākumiem varēs saņemt līdz pat 112 – 137 miljoniem eiro gadā. Tas ir pieckārt vairāk nekā līdz šim SAPARD ietvaros. Tomēr zemniekiem jāapzinās, ka naudu tāpat vien nepiešķirs, būs jāgatavo projekti, jāvāc dokumenti un jābūt precīzai grāmatvedībai. Projektu īstenošanai vajadzēs likt pretī arī līdzekļus no valsts budžeta un paša atbalsta saņēmēja. Būs daudz rūpīgāk jāseko veterināro un vides prasību ievērošanai. Tās būs par pamatu, lai vispār varētu tikt piešķirts atbalsts no ES. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra speciālisti būs gatavi konsultēt gan par atbalstu un precīziem tā saņemšanas nosacījumiem, gan palīdzēs izstrādāt projektus.
