Anna Zariņa, pensionāre: – Ja pagastā būtu frizētavas, tas gan būtu labi.
Anna Zariņa, pensionāre:
– Ja pagastā būtu frizētavas, tas gan būtu labi. Lauciniekiem arī kādreiz mati ir jāapgriež. Un nav jau nemaz tik viegli izrauties no lauku dzīves un lopiņu kopšanas, lai aizbrauktu uz pilsētu. Tagad pārsvarā frizieri apmeklēju Jelgavā vai Elejā, bet tā ir krietna laika patērēšana.
Staņislavs Zaharēvičs, strādā līgumdarbu:
– Es pat nezinu, ko man vajadzētu, – ja nu vienīgi kārtīgu darbu. Citādi pats tieku galā: man ir paziņa, kas lieliski prot apgriezt matus, zinu arī kādu vietējo puisi, kas labprāt salāpa manus kreklus. Cita veida komfortu man nemaz nevajag.
Jūlija Svalbe, skolniece:
– Tagad jau ir tā, kā ir. Pagastā nav nekādu sadzīves pakalpojumu. Man gan ir paveicies, jo tante ir laba šuvēja, un viņa šad tad man kaut ko uzšuj, bet frizieris jāmeklē pilsētā. Ja pagastā būtu iespējams aiziet pie tā, noteikti nebrauktu uz Jelgavu.
Nellija Jumakājeva, skolotāja:
– Pie speciālās internātskolas ļoti vajadzētu atvērt kādu veikalu – citādi jūtamies apdalīti. Vēl vajadzētu arī medpunktu. Pārējais jau nav tik nepieciešams, taču, protams, jauki, ja ir savs vietējais frizieris, šuvējs vai cits speciālists.
