Neausto materiālu fabrika Šauļos darbojas kopš 1937. gada. Padomju laikos uzņēmuma profils bija saistīts ar linu pārstrādi, bet pēdējos desmit gados kopš ražotnes privatizācijas tā pievērsusies virknei citu nozaru.
Neausto materiālu fabrika Šauļos darbojas kopš 1937. gada. Padomju laikos uzņēmuma profils bija saistīts ar linu pārstrādi, bet pēdējos desmit gados kopš ražotnes privatizācijas tā pievērsusies virknei citu nozaru.
Fabrikā bez neaustajiem materiāliem (izmanto gan mīksto mēbeļu, apavu, filtrēšanas iekārtu izgatavošanai un kā klājumu ceļu būvniecībā) ražo segas un spilvenus, matračus gultām, ādas mēbeles un citus izstrādājumus. Savlaicīga pārorientēšanās un piemērotas taktikas izvēle, kā uzskata uzņēmuma ģenerāldirektors Stanislovs Grušs (Stanislovas Grušas), bija galvenie priekšnosacījumi, kas ļāvuši noturēties apritē. «Kad savienība izjuka, ātri pārorientējāmies un apgrozījumu noturējām agrākajā līmenī. Savukārt pēc tam izvēlējāmies to, kas izdevīgāk. Vajadzības gadījumā savlaicīgi samazinājām ražošanu, atbrīvojām liekos darbiniekus, situācijai uzlabojoties, tempus kāpinājām.»
Pirms Krievijas krīzes galvenais noieta tirgus fabrikai bija Krievija, Ukraina, Baltkrievija un Kazahstāna. «Mūs tas apmierināja un uz Rietumiem īpaši netiecāmies. Kad nebija kur likties, nekas cits neatlika, kā iet uz Rietumiem, lai gan turienes cenas mums nebija tik izdevīgas, vajadzēja piemēroties. Gadījies arī, ka produkcija atdota atpakaļ. Nevis sadarbības sākumā, bet vēlāk, kad viss iegājis rutīnā, darbinieki ļāvušies atslābumam un pieļāvuši paviršības. Šīs problēmas pārāk dārgi maksājušas, lai turpmāk no tām izvairītos.»
Pašlaik uzņēmuma sadarbības ģeogrāfija izejvielu iepirkšanas un produkcijas realizācijas ziņā izvērsusies visai plaša un sasniedz 36 dažādas valstis. Divas trešdaļas produkcijas tiek eksportētas uz Rietumvalstīm – Skandināviju, Vāciju, Angliju, Ameriku un citviet. Tiesa, uzņēmums nav pilnībā atteicies arī no NVS tirgus – tur situācija ir mainījusies. Ražotnes apgrozījums pārsniedz 46 miljonus litu gadā (ap 11,5 miljoni USD). Darījumi ar Latviju tuvojas pusotra miljona litu robežai.
Uz jautājumu par kopējiem ieguldījumiem fabrikā, uzņēmuma ģenerāldirektors atbild, ka šo ciparu galvā nav paturējis, jo visu desmit gados paveikto nebūtu viegli uzskaitīt. Par vērienu var spriest pēc amortizācijas atskaitījumiem, kas pērn sasnieguši trīs miljonus litu. Iekārtu uzstādīšana līdz ar Zviedrijas partneru ienākšanu pēdējos gados bijusi vairāk intensīva. Šogad fabrika iecerējusi saņemt ISO sertifikātu.
Uzņēmums dod darbu vairāk nekā 430 cilvēkiem. Vidējā alga mēnesī tuvojas 300 ASV dolāriem. Ģenerāldirektors atzīst, ka labus darbiniekus atrast nav viegli, tāpēc ar cilvēkiem nedrīkst spēlēties. Līdz strādājošo apdrošināšanai fabrika kā virkne citu uzņēmumu vēl nav nonākusi, bet tas ilgi nebūšot jāgaida. Pret gripu gan sapotēti visi, jo slimošana izmaksātu pārāk dārgi, – gripas laiks fabrikā ir arī karstākā darba sezona.
