1995. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti Latvijas Universitātes speciālista Andra Broka vadībā izstrādāja Izglītības likumprojektu, kas nonāca Saeimā deputātu apspriešanai 1996. gada sākumā.
1995. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti Latvijas Universitātes speciālista Andra Broka vadībā izstrādāja Izglītības likumprojektu, kas nonāca Saeimā deputātu apspriešanai 1996. gada sākumā. Ļoti kritizētu, šo projektu nodeva Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai.
Pēc pirmā lasījuma tika saņemts vairāk nekā 700 priekšlikumu. Daļa no priekšlikumiem bija redakcionālas dabas, bet daļa ar politisku akcentu. Valdību toreiz vadīja Andris Šķēle, kas nāca klajā ar veselu virkni ideju, kas tika nodēvētas par reformām un daudzējādā ziņā skāra arī Izglītības likumprojektu viena skolēna finansēšanas normatīvs, pedagogu algošanas kārtība, administratīvi teritoriālā reforma, visu mācību iestāžu administratīva pakļaušana Izglītības un zinātnes ministrijai u.c. Ministrijas darbinieki, projekta autori neuzņēmās politisku atbildību premjerministra domu realizēšanas procesā un nolēma nogaidīt, kad valdība izlems, kā šīs reformātiskās idejas īstenot. Tā kā valdība nespēja atbildēt uz jautājumiem par iepriekšminēto ideju realizācijas gaitu un resursiem, tad nebija nozīmes tālāk strādāt ar likumprojektu, kura normas paredzēja citu risinājuma kārtību.
Andra Šķēles valdības mēģinājumi ieviest viena skolēna finansēšanas normatīvu izglītībā neizdevās. Mēģinājums nodot pašvaldībām skolotāju algas, kas attiecībā uz bērnudārzu pedagogu algām tai arī izdevās, tika izjaukts. Rajonu pašvaldību reforma bija neveiksmīga, un mēģinājumi lauksaimniecības mācību iestādes nodot Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā neizdevās. Tad, redzot, ka šis likumprojekts valdību vairs neinteresē, jo pret tā kvalitāti sāka izvirzīt citas prasības, tika nolemts ministrijā izstrādāt jaunu, nu jau izglītības likumu grupu Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums.
Paralēli ministrijas darbinieku pūlēm Gunārs Kurlovičs un Andris Tomašūns radīja savu Izglītības likuma projektu, ko iesniedza Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai 1997. gada oktobrī. Ap to laiku savus projektus bija radījuši arī ministrijā. Pārrunās ar Baibu Pētersoni, kas vadīja ministrijas darba grupu, vienojāmies, kā jāsagaida 1998.gada 1. februāris, jo tad valdībai ir jāiesniedz atbilstoši valdības deklarācijai izglītības likumu projekti Saeimā. Tas netika izdarīts, tāpēc tika iesniegts ministrijai alternatīvais Izglītības likumprojekts, ko, «pateicoties» Demokrātiskās partijas «Saimnieks» un partijas «Tēvzemei un brīvībai» deputātiem, noraidīja, nemaz nesākot izskatīšanu.
Aizbildināšanās, ka drīz Saeimā iesniegs Ministru kabineta apstiprinātus likumprojektus, nav labākais arguments pret alternatīvā likumprojekta izskatīšanu. Līdz 6. Saeimas beigām ir palikuši mazāk par astoņiem mēnešiem.
Tiekoties ar Pētera Salkazanova vadītās Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komitejas pārstāvjiem, Baiba Pētersone paziņoja, ka partijas «Tēvzemei un brīvībai» ministri panākuši likumprojektā grozījumus, kas ļoti skar pašvaldību intereses. Piemēram, skolotāju algas atkal paredz atdot pašvaldībām, speciālās mācību iestādes nodot pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komiteja pauda viedokli, ka nevar atbalstīt šādus grozījumus. To pašu jau Andra Šķēles valdīšanas laikā neatbalstīja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Domāju, arī šajā reizē komisija nevarēs atbalstīt šīs idejas. Bet, ja komisija varēs panākt, ka šāds valdības iesniegts likumprojekts nevar tikt atbalstīts, tad diezin vai ir pamats domāt, ka šī Saeima varēs pieņemt jaunus izglītības likumus.
Varu vēl izcelt dažas interesantākās nianses. Izglītības ministrs Juris Celmiņš nespēja nosargāt likumprojektu pret partijas «Tēvzemei un brīvībai» ministru uzbrukumiem, kas beidzās ar to, ka skolotāju algas Guntars Krasts plāno nodot pašvaldībām, bet tajā pašā laikā ministrs publiski sludina par plāniem, ka panāks skolotāju algu palielināšanu līdz civildienestā nodarbināto ierēdņu algu lielumam. Ja algas nodos pašvaldībām, tad tas būs jāveic pašvaldībām? Savienības «Latvijas ceļš» deputāti tam piekrist nevar, bet 5. martā, balsojot par alternatīvu, palikām mazākumā.
