Ministrija cer, ka jaunais modelis ļaus pedagogu darba samaksas finansējuma plānošanu padarīt caurskatāmāku un vienkāršāku.
«Mums atklāts tikai mazs stūrītis no visa spēles laukuma. Līdz ar to ir ļoti daudz jautājumu, bažu un varbūt arī neuzticēšanās,» jauno pedagogu darba samaksas modeli vērtē Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece. Ja visi sociālie partneri vienosies, to varētu ieviest jau no nākamā mācību gada. Taču joprojām nav skaidrs, cik, piemēram, vērts būs iecerēto 36 stundu «grozs» un kā tiks pārorganizēts pedagogu darbs, lai novērstu pārslodzi.
«Ziņas» jau rakstīja, ka šā mācību gada sākumā sešas mūsu puses skolas iesaistījās jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā, kas no 1. janvāra tiek izmēģināts visās Latvijas izglītības iestādēs.
Aktīvākie pārstrādājas
«Ko nozīmē aprobācija? Es to drīzāk gribētu nosaukt par pētījumu,» veicamo uzdevumu, kas jau nodots Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izvērtēšanai, precizē Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore.
Tā pirmajā posmā visi skolotāji aizpildīja darba pienākumu uzskaites veidlapu, kuras mērķis bija noskaidrot, cik daudz laika pedagogi velta konkrētiem pienākumiem. Piemēram, mājas darbu labošanai, stundu gatavošanai, individuālajam darbam ar talantīgajiem skolēniem un tiem, kam neveicas mācībās, kā arī ekskursiju, klases vakaru un citu ārpusstundu pasākumu organizēšanai. Ministrija ziņo, ka šo veidlapu 60 izglītības iestādēs visā Latvijā aizpildījuši ap diviem tūkstošiem skolotāju. No līdz šim savāktajiem datiem izkristalizējušās vairākas būtiskas atziņas. Piemēram, konstatēts, ka skolotāju kvalifikācija nav noteicošais faktors pedagoga slodzei, skolotāji ar vairākām kvalifikācijām netiek pilnvērtīgi izmantoti, bet pedagogi ar lielu kontaktstundu skaitu velta mazāk laika plānošanai un mācību procesa nodrošināšanai, bet sākumskolas skolotāji to dara vairāk nekā citi kolēģi. Tāpat noskaidrots, ka darba intensitātes atšķirību ietekmē skolēnu skaits katrā klasē.
«Mūsu pētījumā parādījās mācību priekšmetu grupas, kur vairāk laika prasa gatavošanās un mājas darbu labošana, kā arī ir liela atšķirība, vai skolotājs gatavo stundu trim 7. paralēlklasēm vai vienai 7., vienai 8. un vienai 9. klasei. Taču tās ir vairāk pārdomas mums pašiem. Tāpat secinājām, ka sabiedriski aktīvie skolotāji, kuri daudz dara un kam ir liels kontaktstundu skaits, pārstrādā,» stāsta I.Bandeniece.
Skolas piecās grupās
Nākamais, ar ko aprobācijā iesaistītajām skolām vajadzēja tikt skaidrībā, bija darba aprēķina tabula, kurā veicamie pienākumi (arī 40 minūšu mācību stundas) pārvēršas 36 astronomiskajās stundās. IZM skaidro, ka šis laiks tiek proporcionāli sadalīts trīs blokos – līdz 77 procentiem atvēlēts kontaktstundām, tajā skaitā, lai gatavotos, veidotu pārbaudes darbus un labotu mājas darbus un darītu pārējo, kas saistīts ar mācību procesu. Līdz 22 procentiem būs jāatvēl atbalsta nodrošināšanai (tajā skaitā klases audzināšanai un konsultācijām), bet līdz 11 procentiem no kopējā laika varēs veltīt izglītības iestādes attīstībai (pedagoģiskajām sēdēm, metodiskajam darbs un tamlīdzīgi). Lai to aprēķinātu, talkā tiks ņemti dažādi koeficienti. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēs atalgojumu, būs skolēnu skaits klasē. Tāpēc iecerēts skolas sadalīt piecās grupās – vidēji līdz 9,9, līdz 14,9, līdz 19,9, līdz 24,9 un vairāk par 25 skolēniem klasē. Šajā skalā Jelgavas Valsts ģimnāzija ierindojas visaugstākajā, piektajā, grupā, jo vienā klasē patlaban ir ap 28 audzēkņu. Ņemot to vērā, skolām tika aprēķināts konkrēts kontrolstundu skaits.
«Kā patlaban strādājam, šajā skaitā principā iekļaujamies. Ir gan skolotāji, kam paliek pāri un kam pietrūkst. Teorētiski varētu šo darbu pārgrupēt, bet ir ļoti daudz jautājumu, kā to izdarīt, jo ne vienmēr visi visu var! Šajā aprēķinā gan nav konkrēti skaidrots ne par interešu izglītību, ne atbalsta personālu, piemēram, psihologu, sociālo pedagogu vai karjeras konsultantu. Katrā ziņā mēs jau patlaban domājam par līdzekļu optimizāciju. Līdz ar to uz citu novadu fona šo lietu uztveram mierīgāk,» pauž I.Bandeniece.
Atalgojums līdz tūkstoš eiro
Tomēr Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore atzīst, ka joprojām nav skaidrs, cik kontaktstundu amata vienībā paredzēts, kāda būs pedagogu un skolēnu skaita proporcija, cik pašas skolas būs īsti lemtspējīgas (ņemot vērā, ka turpmāk pašvaldībām nebūs tiesību aprēķināto finansējumu pārdalīt citām skolām) un citi būtiski jautājumi. Piemēram, cik skolotāji saņems par 36 darba stundām. Ministrija aprēķinājusi, ka jaunā modeļa ieviešanai papildus nepieciešami vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu piektās grupas skolu pedagogiem nodrošināt tūkstoš eiro lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas). Starpība starp augstāko un zemāko atalgojumu plānota ne vairāk kā 20 procentu apmērā. Atalgojuma jaunajā modelī IZM atkarībā no skolēnu skaita katrai skolai aprēķina skolotāju, skolas direktora vietnieku un bibliotekāru amata vienību skaitu un valsts mērķdotāciju, kā arī skolas direktora amata algas apmēru. Savukārt pašvaldības saņems mērķdotāciju atbalsta personālam, ko pārdalīs atbilstoši skolēnu vajadzībām pašvaldībā, ilgstoši slimojošo skolēnu apmācībai un mācību stundu aizvietošanas darbu apmaksai. Jaunajā modelī tiks saglabāta samaksa par iegūto pedagogu darba kvalitātes pakāpi, ziņo IZM.
«Gribētu skaidrību līdz maija beigām, lai, skolotājiem aizejot atvaļinājumā, būtu zināms, ar ko rēķināties, un varētu domāt par jauno mācību gadu. Galvenais, lai no jaunā modeļa ieguvējs pirmkārt būtu skolēns, kas varētu saņemt zināšanas augstvērtīgā līmenī. Tāpat arī skolotāji, kam jaunā kārtība ļautu celt savu konkurētspēju, un skolas, kas šādi varētu piesaistīt jaunos pedagogus,» cer direktore. ◆
Jaunā modeļa riski
◆ Skolotājiem ar ļoti lielu kontaktstundu un apmaksāto stundu skaitu var samazināties atalgojums.
◆ Iespējama pedagogu pārgrupēšanās – būs skolas, kur izveidosies vakances, un tādas, kur skolotāju būs par daudz.
◆ Mazo skolu atsevišķu priekšmetu skolotāji ar vienu kvalifikāciju var tikt pakļauti nepilnas slodzes riskam.
Avots: IZM
