Latvijas valdība neapsver iespēju iesaistīties pagājušonedēļ apturētās Latvijas Krājbankas glābšanā, atzinusi Finanšu un kapitālu tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane. Banku uzraugi atklājuši, ka finansiālās problēmas bankai tika radītas aizvadītajās nedēļās, kad īpašnieki no tās pretlikumīgi izņēmuši ap 100 miljoniem latu. Latvijas Krājbankas īpašnieks ir nu jau Lietuvas valsts nacionalizētā «Snoras» banka, kuras lielākais akcionārs savukārt ir Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs. Krājbanka netiek uzskatīta par sistēmisku banku, jo noguldījumu apmērs visā banku sistēmā veido tikai piecus procentus, taču liels ir noguldītāju skaits – tas sasniedz 238 000.
Modrīte Pelše, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesore:Pozitīvi, ka Latvijai jau kopš «Bankas Baltija» kraha ir zināma pieredze banku krīžu risināšanā un ka Krājbanka ir ar salīdzinoši nelielu ekonomisko īpatsvaru. Valsts garantē noguldījumus 100 tūkstošu eiro apmērā. Tas varētu būt mierinājums pensionāriem, kuri bija paļāvušies uz Krājbanku kā vissenāko banku Latvijā. Paliek jautājums, pēc cik ilga laika ieguldīto naudu varēs saņemt. Vai tas būs iespējams šodien vai jaunnedēļ, kad, piemēram, man tā būs vajadzīga? Visgrūtāk šajā brīdī ir uzņēmējiem, kuriem bankā ir darījumu konti. Tiem nav valsts garantētu 100 tūkstošu eiro. Krājbankas krīzes risināšanā mūsu valdībai būtu aktīvi jāsadarbojas ar Lietuvu, kam pieder nacionalizētā «Snoras». Banku sektors ir viens no pelnošākajiem ekonomikā, tādēļ Krājbankas problēmu risināšanā nevajadzētu ieguldīt mūsu nodokļu maksātāju naudu. Kā jau parasti tādās reizēs, samazinājusies iedzīvotāju uzticība bankām, būs vairāk cilvēku, kas naudu glabās mājās. Taču tā ir īslaicīga, pārejoša parādība. Imants Kanaška, Jelgavas Tirgotāju un ražotāju asociācijas vadītājs:Krājbanka nav «Parex», lielu iespaidu uz Latvijas ekonomiku tās krīze neatstās. Taču bankas ir biznesa asinsrite un katrā ziņā notikušais nav patīkams. Krājbankas klientiem radušās zināmas neērtības, taču tās darbības apturēšana vēl nenozīmē bankā ieguldīto līdzekļu zaudēšanu. Jācer, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija rīkosies efektīvi un bankas darbība tiks atjaunota. Lietuvā taču pirms dažām dienām nacionalizētā «Snoras» banka, kas ir Krājbankas mātes uzņēmums, ievērojot virkni ierobežojumu, turpina darboties. Mūsu uzņēmēji ir rūdīti. Esam pārdzīvojuši vairākas krīzes, un riski ir sadalīti. Ekonomiskā situācija Eiropā ir tāda, ka katru mirkli jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem. No publicētās informācijas nav pietiekami skaidrs, kas izraisīja šo finanšu krīzi. Iespējams, problēmas krājušās jau sen. Tādēļ grūti tagad prognozēt, kā situācija varētu attīstīties. Jānis Ošlejs, ekonomists:Latvijas Krājbankas problēmas varēja nojaust jau kādu laiku. Zinājām, ka «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs nopirka Zviedrijā autorūpnīcu «Saab» un pēc tam nespēja samaksāt darbiniekiem algas. Problēmas radās arī ar «AirBaltic», kas daļēji pieder V.Antonovam. Latvijas uzņēmējus krīze skar tādējādi, ka cilvēkiem Krājbankā bija nauda, bet tagad tās vairs nav. Līdz ar to samazinās patēriņš, apgrozījums. Neapšaubāmi, tas ir trieciens Latvijas ekonomikai. Lai mazinātu Krājbankas krīzes iespaidu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pēc iespējas ātrāk banka būtu jāsadala «labajā» un «sliktajā». Pirmo, kurā būtu sekmīgie uzņēmēji un klienti ar mazajiem noguldījumiem, vajadzētu pēc iespējas ātrāk, lai mazāk ciestu nevainīgi cilvēki. Turpretī otro, kurā būtu bankas kredīti, iztrūkumi, nepieciešams likvidēt vai iesaldēt.
