SIA «Laflora» no vides sargiem saņēmusi zaļo gaismu kūdras ieguvei Drabiņu purvā.
Tuvākie četri gadi SIA «Laflora» sagaidāmi kā pārmaiņu laiks, jo saimniekošana no Kaigu kūdras purva gandrīz pilnībā jāpārceļ uz pārdesmit kilometru attālo Drabiņu purvu, kas arī atrodas Lielupes kreisajā pusē, bet šī vieta aiz Kalnciema skaitās kā Valgundes pagasta teritorija. Tā uzņēmumam jārīkojas, jo dārzkopībai derīgās kūdras slānis kopš Kaigu purva izstrādes sākuma vairāk nekā četrdesmit gadu laikā strauji iet mazumā.Audzē krūmmellenesPašlaik ap 150 hektāru no tūkstoš hektāru lielā Kaigu purva Līvbērzes pagastā SIA «Laflora» nodevusi apsaimniekot firmai «Arosa-R». Jau 2003. gadā šis uzņēmums purvu sāka gatavot krūmmelleņu audzēšanai, un patlaban ar šo kultūru apstādīti vairāk nekā 50 hektāru. Lai skābo purva kūdru ielabotu līdz mellenēm nepieciešamajam pH 4,2 – 5,2 skābumam, to neitralizē ar dabisko materiālu ģipsi, lielāki ieguldījumi nav vajadzīgi – izstrādātais purvs, kur kūdras slānis palicis tikai 50 – 60 centimetru biezs, ideāli piemērots melleņu audzēšanai, jo infrastruktūra (piebraucamie ceļi, apsargājama teritorija, pilsētas tuvums) labi attīstīta. Vismaz pusmetram jāpaliekTomēr izrādās, ka izvēle par labu lielogu mellenēm, kuru nepilnus divus metrus augstie un kupli zarotie krūmi katrs sezonā dod līdz septiņiem kilogramiem ogu, nav tikai veiksmīgs bizness, bet varētu pat teikt, ka piespiedu nepieciešamība. Mūsu valsts likumdošana, kas regulē zemes dzīļu apsaimniekošanu, stingri paredzējusi, ka no purviem nedrīkst «izsmelt» pilnīgi visu kūdras slāni. Tas atstājams vismaz pusmetru biezs, bet pēc izstrādes kūdras ieguvējam likums par pienākumu uzliek purvu rekultivēt. Iespējas ir vairākas: atjaunot tam raksturīgo vidi; sagatavot platības izmantošanai lauksaimniecībā, piemēram, audzējot dzērvenes vai mellenes; izveidot ūdenstilpes; izmantot mežsaimniecībā. Apakšslāņi – dedzināšanaiKopš 1995. gada, kad kādreizējās Jelgavas PMK izstrādāto purvu turpmākai apsaimniekošanai tika izveidota SIA «Laflora», 51 procents firmas kapitāla aizvien pieder Latvijas uzņēmējiem, bet 49 procenti – vāciešiem. Kūdra ir derīgais izraktenis, ko izmanto vai nu dārzkopībā, vai enerģētikā. Vēl pirms pāris desmitiem gadu lielākā daļa Latvijas purvos iegūtās kūdras nonāca siltuma ražotnēs, piemēram, padomju laikos Rīgas termoelektrostacija strādāja, tikai dedzinot kūdru. Veda vagoniem no Olaines, Misas, Sedas purviem. Purvu uzbūves īpatnība ir tā, ka virsējie gaišās kūdras slāņi ir lielisks materiāls, ko izmantot substrātiem dārzkopībā. Sevišķi kvalitatīvs tas ir Kaigu purvā, bet kopš 1964. gada, kad to sāka izstrādāt, ap 60 – 70 procentu dārzkopībai vērtīgās kūdras jau izvests, tāpēc «Laflora» laikus sākusi domāt par kūdras ieguves platību paplašināšanu Drabiņu purvā. Lai gan «Laflora» pašlaik ražo tikai kūdru dārzkopībai, U.Ameriks neslēpj, ka Kaigu purva palikušos apakšējos slāņus, kas labāk sadalījušies un der enerģētikai, varētu realizēt kā kurināmo. Tādēļ arī uzņēmums cerīgi raugās uz tuvējo apkures nodrošinātāju (tostarp SIA «Fortum Jelgava») plāniem siltuma ražošanā un koģenerācijā izmantot biokurināmo. «Šāda līmeņa uzņēmums ar tik ievērojamu kapitāla daļu latviešiem palicis vienīgais, tāpēc arī pievēršam tik lielu uzmanību vides jautājumiem un vietējam tirgum,» stāsta SIA «Laflrora» valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Lai gan Latvijā no ražotās produkcijas paliek vien nepilni 20 procenti, «Laflora» lepojas, ka tās ražotie kūdras substrāti ir saimniekošanas pamats lielākajām dārzeņu saimniecībām (piemēram, «Ezerkauliņi», «Dimdiņi») un stādu audzētājiem (to skaitā arī visas Jelgavas apkaimes kokaudzētavas). Vasarā kūdras ieguves sezonā nodarbina ap 300 tuvējās apkaimes un Jelgavas iedzīvotāju, bet gada laikā vidējais strādājošo skaits ir ap 250, tādēļ «Lafloru» pamatoti var uzskatīt par vienu no novada lielākajiem uzņēmumiem. Pieprasījums nav mazinājiesU.Ameriks nenoliedz, ka pieprasījums pēc kūdras arī krīzes laikos nav būtiski mazinājies, jo dārzeņu un citu kultūru audzēšana mazumā nav gājusi, drīzāk tieši otrādi – paplašinājusies. Pēc «Lafloras» aplēsēm, uzņēmums ar kūdru apgādā ap 80 procentu Latvijas profesionālo dārzkopju, bet tā dēvēto amatieru līmenī «Laflorai» pieder vien daži procenti vietējā tirgus. Mazie audzētāji izvēlas nelielus iepakojumus ar substrātu, kas biežāk ievests no ārzemēm. Plaši sagatavošanās darbiUzņēmums jau patlaban kūdru iegūst daļā Drabiņu purva, bet nu Vides pārraudzības valsts birojs devis atļauju paplašināt tās ieguvi purva ziemeļu virzienā vēl 525 hektāros. Vides pārraudzības valsts birojā iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējumā teikts, ka atkarībā no laika apstākļiem un tirgus pieprasījuma nākamos 40 gadus «Laflora» plāno gadā no purva izvest ap 200 000 kubikmetru derīgā izrakteņa, to iegūstot no maija līdz oktobrim (ieskaitot). Pašlaik līdz ar kūdras ieguvi Kaigu un daļā Drabiņu purva intensīvi norisinās jaunās purva daļas sagatavošana kūdras ieguvei. Nepieciešami milzīgi ieguldījumi, līdz no teritorijas var sākt izvest kūdru, – vispirms purvs jānosusina, ierīkojot grāvju sistēmas, ievērojamus līdzekļus prasa ceļu tīkla izbūve, viss vēl jāatbrīvo no apauguma un celmiem.Cer, ka noasfaltēs Kalnciema ceļuNo pārkraušanas laukuma lielāko kūdras apjomu iecerēts transportēt uz «Laflora» pārstrādes ražotni Kaigu purvā. Pa grantēto Kalnciems – Tušķi ceļu plānots veikt 10 – 15 autotransporta reisu dienā (vienā virzienā) visu gadu. Tādēļ U.Ameriks cer, ka, atbalstot ražotāju, tuvākajā nākotnē šis ceļš gar Lielupes kreiso krastu tiks arī noasfaltēts. Iegūstot jaunu segumu, šoseju varētu izmantot ne vien kūdras pārvadāšanai, bet arī ātrākai nokļūšanai no Jelgavas uz Liepājas šoseju un jūras pusi vasarās. Pagaidām gan nav ziņu, vai un kad šo Kalnciema ceļu varētu asfaltēt. Dabai pāri nodarīs mazDrabiņu purvam tuvākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (kas ir arī Latvijas «Natura 2000» Eiropas nozīmes aizsargājamās teritorijas) ir liegumi «Kaigu purvs», «Kalnciema pļavas» un «Līvbērzes liekņa», kā arī Ķemeru Nacionālais parks. Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecība norāda, ka aptuveni 200 metru attālumā no purva izveidots mikroliegums melnajam stārķim. Biologa vērtējumā teikts, ka kūdras lauku paplašināšana iznīcinās dabiska purva biotopus, ietekmēs apvidus hidroloģisko režīmu, palielināsies trokšņu līmenis. Taču vienlaikus uzsvērts – tur nav konstatētas aizsargājamās augu sugas un biotopi. Eksperts atzinis, ka kūdras lauku paplašināšana būtiski neapdraud aizsargājamās sugas un biotopus un to aizņemtās platības. Savukārt Ornitoloģijas biedrības slēdzienā redzams, ka melnā stārķa dzīvi var ietekmēt netieši, izmainot hidroloģisko režīmu. Līdz ar to nav pieļaujams mikroliegumu un teritoriju līdz plānotajiem laukiem ne uzpludināt, ne nosusināt – ūdens līmenim mikroliegumā jāpaliek nemainīgam. Putnu sugu daudzveidība, arī īpaši aizsargājamo, kūdras lauku teritorijā ir neliela, līdz ar to nav pamata ierobežot kūdras ieguves lauku paplašināšanu Drabiņu purvā. SIA «Laflora» Viens no lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem Latvijā, darbojas kopš 1995. gada Apsaimnieko trīs kūdras purvus ar kopējo platību 1800 ha un kūdras krājumiem ap 5,3 milj. t apmērā Lielākais no uzņēmuma apsaimniekotajiem Kaigu kūdras purvs ap 1000 ha platībā Līvbērzes pagastā Specializējas dārzkopībā izmantojamās kūdras un substrātu ražošanā Ik gadu iegūst ap 500 000 m³ kūdras, substrātu ražošanas jauda – 150 000 m³ gadā Produkcija galvenokārt tiek ražota eksportam uz ES valstīm (ap 20 procentu paliek vietējā tirgū)
