Ogrēniete Māra Rudzāte Kaigu purvā Līvbērzē pirms septiņiem gadiem iestādīja pirmās lielogu krūmmellenes.
Iebraucot uzņēmuma «Laflora» teritorijā, kur vienmēr sagaida stingra apsardze, nezinātājs pat nenojaustu, ka turpat līdzās modernajai kūdras ražotnei nelielā pagaidu būvē ik dienas tiek safasēts simtiem kilogramu Amerikas augstkrūmu melleņu. Šīs vasaras saules lutinātas, tās ienākušās izstrādātā purva plašumos, kur melleņu stādi aizņem vairāk nekā pussimt hektāru. Melleņu dārza saimniece Māra Rudzāte ražas novākšanas karstumā arī pati iegrimusi darbos. Atelpas brīdī viņa pastāsta, kā no Ogres nonākusi Līvbērzes pagasta purvā. 250 metru garas vagasPirms sarunas ar saimnieci krūmmelleņu plantācijas gatavs izrādīt SIA «Arosa-R» darbu vadītājs Andrejs Lācis. Labsirdīgi pasmīnēdams par pilsētnieku ierašanos gaišā apģērbā, viņš mudina atvadīties no apaviem un baltajām zeķītēm, jo lietainajā laikā purvā stiegot līdz ceļiem. Gluži kā pirms pārdesmit gadiem kolhozu laikos, kopā ar fotogrāfi iesvempjamies piekabē, un mazais traktoriņš dodas ceļā. Kā bailīgs krancis starp sētas saimniekiem tas steigšus izdudina caur kūdras ražošanas zonu, kur laukumā purva devumu pārkravā vareni ekskavatori. Brīdi vēlāk, mazliet stiegot slapjajā kūdrā, ceļš gar mežu aizvijas līdz mellenājiem. «Nevar ravēt, kamēr ogas nav nolasītas,» uzreiz par milzīgajām platībām lietišķi saka A.Lācis. Starp vagām vasaras otrajā pusē brīvība ļauta nezālēm, lai putni – lielākoties kraukļi un strazdi – nepamanītu koši tumšzilās ogas. Tie esot vienīgie kaitnieki, kas mellenes spēj «uzost» pat tik dziļā purvā, tomēr šovasar spārnaiņus virs klajuma tikpat kā nemana. Ziemā ieklīstot pa stirnai, bieži redzētas arī lapsas, taču tās meklē nevis ogas, bet gan zaķus, kam melleņu laukā šķiet drošāk – pārredzamā vietā vieglāk pamanīt ienaidnieku. «Es te esmu vienīgais lācis, kas ēd ogas,» joko darbu vadītājs un kārtējā mirklī, kad basās kājas līdz potītēm žļerkst kūdrā, mierina – čūsku te nav. Kaigu purva izstrādātajā daļā pirmie krūmmelleņu dēsti iestādīti 2003. gada rudenī. Tagad vairāk nekā 50 hektāros 250 metru garās vagās aug 16 šķirņu krūmmellenes. Pērn iegūta pirmā kaut cik nopietnā raža – aptuveni trīs tonnas. Ogas sāka vākt jūlija vidū, pēdējās nolasīja 9. septembrī. A.Lācis kā pirmo rāda šķirni ‘Patriots’ – tās ražas laiks iet uz beigām, tomēr krūmos, kas sola pat astoņus kilogramus ogu sezonā un šovasar jau divreiz gatavās mellenes atdevuši lasītājiem, ķekari vēl aizvien līdzīgi kā vīnogām. «Tagad palikušas tikai pārgatavojušās – ogas mīkstas, der ievārījumiem, sulām, džemiem, kompotiem,» uzskaita darbu vadītājs. Šī karstā vasara pasteidzinājusi pat vēlīnākās šķirnes, tādēļ augustā melleņu laukā ir karstākais ražas ievākšanas laiks. Lasītāji rindā nestāvPēdējo nedēļu laikā SIA «Arosa-R» sludinājumi ar melleņu lasītāju vakancēm vairākkārt manīti vietējā presē, tādēļ A.Lācim taujāju, cik pieprasīts ir šis arods. «Rindā nestāv,» viņš teic, ka pastāvīgi ir tikai kādi desmit darbinieki, kaut ik dienu ogas vāc ap 25 jelgavnieku. Vai katru dienu ar strādājošajiem atgadoties dažādi kuriozi. Tā darbu vadītājs dēvē daudziem piemītošo netikumu – dzeršanu. Esot pat tā, ka uz purvu jau no rīta ierodas ar pudeli. Daļu kaitinot tas, ka nopelnīto izmaksā tikai nedēļas izskaņā, bet vairums piepelnīšanās iespējai atmetot ar roku jau pēc pirmās dienas. Kā klāt piektdienas vakars, A.Lācis jau zina – līdz pat vēlai naktij zvanīs tie, kas pa nedēļu strādājuši, un lūgs atļauju nākamajā nedēļā paņemt līdzi strādātgribošus draugus un sievas. Kad pienāk pirmdiena, nav ne paša «darbā iekārtotāja», ne pieteiktā drauga. Pieviļ lielais aukstums ziemāBažas par strādājošo trūkumu pēc brīža pauž arī SIA «Arosa-R» īpašniece M.Rudzāte. Ja mellenāji nebūtu pamatīgi apsaluši, lai nepilnu divu mēnešu laikā novāktu gatavās ogas, vajadzētu algot pat 200 – 300 cilvēku. Sals un aukstas ziemas Māru nebaidīja pirms teju desmit gadiem, kad «nonācu attiecībās ar ogām». Par tādām Amerikas augstkrūmu mellenēm viņa uzzināja deviņdesmito gadu beigās. Toreiz vēl strādājusi Ogres «Meristēmās», ciemos ieradies zinātnieks Vilnis Nollendorfs, kurš gribējis reklamēt vienu kultūru – būšot nepieciešami meristēmās (slimību brīvi, ar audu kultūrām atjaunoti augi) audzēti stādi. Tā Māra uzzināja par lielogu krūmmellenēm. Drīz vien V.Nollendorfs, kas izstrādā «Laflora» kūdras substrātu receptes, iepazīstināja ar uzņēmuma vadību. M.Rudzāti ieinteresēja iespēja saimniekot izstrādātajos kūdras purvos. «Nodomāju – 29 kilometri no jūras, gandrīz vai Kurzeme, būs silts klimats, turklāt vide jau gatava melleņu audzēšanai,» viņa stāsta par pirmajām ilūzijām. Tā M.Rudzāte sāka īrēt purva zemi, bet nu iegādāti ap 160 hektāru. Mellenes aizņem 54. Drīz vien gan skaistās ieceres par bagātīgām ražām «aplauza» bargās ziemas, kas purva ieplakā Zemgales zemienē ir izteiktākas nekā turpat ārpus purva. Pērn laukus mocījis sausums, tādēļ ogas pirmajā ražas gadā bija mazas. Tam sekoja ziema ar 33 grādu salu, krūmi apsala. Tagad ogas ir tikai pie pašas zemes, bet karstā un mitrā vasara ļāvusi tiem prāvi pastiepties augumā. Redzēs, kā pārziemos nākamo ziemu. Veikali prasa katru dienuMāra ogu realizācijai pieķērās pērn, kad pirmās mellenes nonāca «Rimi» veikalos. Kaut trauciņos tās svaigas var stāvēt pat divas nedēļas, pircēji pēc tām ir tik kāri, ka mellenes uz lielveikaliem ceļo katru dienu. ««Statoil» ieraudzīju virpotos burkāniņus. Nodomāju, kāpēc gan turpat blakus nevarētu būt arī mūsu mellenes,» Māra stāsta, ka tā sadarbība aizsākusies ne tikai ar degvielas tirgotāju, bet arī «Narvesen». Cik no katra trauciņa paliek «Arosa-R» rīcībā, izpaust liedz līguma nosacījumi, bet par sadarbību ar veikalniekiem audzētāja ir gandarīta. Akcijas laikā 300 gramu melleņu trauciņš «Rimi» maksāja 1,38 latus, nu cena pakāpusies līdz 1,65 – 1,85 latiem.Būdama Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja, M.Rudzāte pirms teju 10 gadiem panāca subsīdijas arī par augļudārzu, tostarp mellenāju, stādījumu ierīkošanu. Tagad šis atbalsts likvidēts, tā vietā ļaujot pieteikties finansējumam investīcijām. Tāpat atbalstu var dabūt par integrēto (pietuvināta bioloģiskajai saimniekošanai) audzēšanas metodi, kā arī platību maksājumus. Kopā ar vēl pieciem ogu audzētājiem Māra nodibinājusi Baltijas ogu kompāniju, kuras dalībnieki kā kooperatīva pārstāvji ar ES atbalstu var iegādāties tehniku. «Vajag mašīnu ar aukstuma iekārtu,» tuvākās nākotnes plānus ieskicē melleņu audzētāja. Māras Rudzātes ieteikumi melleņu audzēšanā Krūmmellenes pieder meža augu grupai, augšanas prasībās līdzīgas rododendriem, viršiem un citiem meža augiem. Šie augi ir ļoti jutīgi pret augstu sāļu koncentrāciju augsnē (tas parasti ir labās, kārtīgi mēslotās augsnēs) un augstu pH. Krūmu stādīšanai jāizvēlas saulaina, aizvēja vieta. Augsnes pH 4,5 – 5,0. Krūmmellenēm der nabadzīgas augsnes, kur citi augi negrib augt. Labas ir vieglas smilšu augsnes, kuras ielabo, pievienojot sūnu kūdru. Stādīšanai mazdārziņā katram dēstam rok ap 60 centimetru platu un 35 centimetrus dziļu bedri. Izrakto augsni samaisa 1:1 ar skābu purva brūno kūdru (pH 2,8 – 3,2; ja pērk veikalā, jājautā neneitralizētā) un tad to visu sapilda atpakaļ bedrē, kur arī iestāda dēstu. Stāda apmēram piecus līdz septiņus centimetrus dziļāk, nekā tas audzis iepriekš. Ja vieta mitra un ar augstu gruntsūdeni, veido ap 30 – 40 centimetru pacēlumu (līdzīgi kā robežu atzīmēšanas gadījumā). Iespējams izmantot arī kādu kūdras maisījumu meža augiem, piemēram, vietējā uzņēmuma «Laflora» ražoto. Tad var stādīt tīrā kūdrā, ar kuru piepilda izrakto bedri. Dēstus stāda apmēram metra attālumā, jo to zari stiepjas līdz 60 – 70 centimetru uz katru pusi. Rudenī iedēstītos stādus nemēslo. Aplej un skatās, kā tie sagaida ziemu – vai lapas kļūst sarkanas un pirms ziemas nobirst. Ja tuvojas aukstums, bet lapas vēl zaļas, krūmiņu var mēģināt sasegt ar skujām, to nenoliec. Agri pavasarī (aprīļa beigās) uzkaisa sauju karbamīda (slāpekļa mēslojumu) un aplej. Vēlāk var lietot kādu komplekso mēslojumu, kas paredzēts meža augiem. Mēslo līdz apmēram 10. jūlijam, vēlāk var vienīgi smidzināt uz lapām. Nepārmēslot, īpaši uzmanīgi ar slāpekli! Pavasarī sākumā krūmiem lapas ir sarkanīgas, bet līdz ar siltāku laiku tās kļūst zaļas. Ja vasarā lapas ir sarkanīgi dzeltenas, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar skābumu (pH) vai barošanu. Visbiežāk novērots slāpekļa trūkums, tad var iedot vai nu amonija sulfātu, vai amonija nitrātu (ēdamkaroti uz spaini un apliet, rēķinot spaini uz krūmu). Krūmmelleņu dzinumi labi garšo zaķiem un stirnām, tāpēc stādījums jāiežogo.No www.mellenes.lv
