Lauksaimniecībā 2014. gadā lielāko iespaidu noteikti atstāja ziemā piedzīvotais kailsals un vēlāk Krievijas noteiktais embargo.
Nepastāvīgo laika apstākļu dēļ Latvijā stipri cieta ziemāji – Zemgalē nācās pārsēt līdz pat 80 procentiem lauku. Pārsēšanas darbus, kuru izmaksas ir vismaz simt eiro uz hektāru, zemnieki bija spiesti veikt par saviem līdzekļiem.
Ziemāju platības nelabvēlīgo ziemošanas apstākļu dēļ pērn bija krietni mazākas nekā iepriekšējos gados. 2013. gadā ziemas kvieši aizņēma 253,6 tūkstošus hektāru, bet 2014. gadā tie bija tikai 172,94 tūkstoši, ziemas rapšu platības samazinājās no 76,2 tūkstošiem hektāru 2013. gadā līdz 44,52 tūkstošiem pērn, kas, protams, ietekmēja arī vidējo ražas līmeni, kas bija zemāks, nekā pēdējos gados ierasts.
Vislielākais vidējās ražas kritums bija ziemas kviešiem, kas labi padevušies bija tikai Kurzemes pusē. Zemākas ražas iegūtas arī ziemas rapšu sējumos. Lai gan pavasarī šķita, ka daudzviet augu skaits ir atbilstošs labas ražas veidošanai, tie īsti neattīstījās, un laukos strauji savairojās nezāles. Pozitīvi izcēlās vienīgi rudzi, kuriem vidējā raža bija mazliet augstāka nekā parasti, jo ziemā valdošais kailsals tiem postījumus nenodarīja.
Piensaimniekiem izmaiņas ikdienas saimniekošanā ienesa Krievijas embargo, kas īsā laikā piena iepirkuma cenas samazināja par ceturto daļu. Tādējādi ne vienai vien saimniecībai Latvijā nācās pārtraukt darbību piena ražošanā. Lauksaimnieku organizācijas ziņoja gan par lopu skaita samazināšanu saimniecībās, gan citiem taupības pasākumiem, piensaimniekiem nonākot krīzes situācijā. Paši piensaimnieki atzīst, ka iespējas kaut ko ieekonomēt tomēr neesot īpaši lielas.
Biedrība «Zemnieku saeima» ziņo, ka no Krievijas embargo cietušas arī citas lauksaimniecības nozares – izteikti samazinājās dārzeņu cenas, vidēji par 30 procentiem (burkāniem par 45, sīpoliem – 42, kāpostiem – 24, bietēm – 18, bet kartupeļiem – par 38 procentiem).
Savukārt cūkkopībā līdztekus Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem problēmas radīja Āfrikas cūku mēris, kas vasarā tika konstatēts uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, vislielāko iespaidu atstājot uz saimniecībām Latgalē un Vidzemē.
Jau apsējot laukus, zemniekiem bija jādomā par izmaiņām platību maksājumos – no šā gada tiek ieviests jaunais zaļināšanas maksājums. Lai to saņemtu, lauksaimniekiem, jau plānojot sējumu struktūru šim gadam, bija jāņem vērā kultūraugu dažādošanas un ekoloģiskas nozīmes platību uzturēšanas nosacījumi. Ja saimniecībā aramzeme ir 10–30 hektāru, tad tajā jābūt vismaz divu kultūraugu sējumiem, no kuriem viens nevar aizņemt vairāk par 75 procentiem. Ja aramzemes ir vairāk nekā 30 hektāru, tajos jāaudzē vismaz trīs kultūraugi, no kuriem divi galvenie nedrīkst aizņemt vairāk par 95 procentiem vai viens galvenais – vairāk par 75 procentiem. Ja saimniecībā ir vairāk nekā 15 hektāru aramzemes, jānodrošina, lai vismaz pieci procenti no lauksaimniecībā izmantojamās tiktu atzītas kā ekoloģiski nozīmīgas platības. Zaļināšanas prasību neizpilde lauksaimniekiem draud ar bargām sankcijām – maksājumu samazinājumu līdz pat 125 procentiem no zaļināšanas maksājuma, kā arī administratīvo sodu.
Priecīgs notikums pērn noteikti bija Vijas un Jura Cīruļu no Jelgavas novada zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» uzvara konkursā «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014». Konkurss, kas Baltijas jūras reģiona valstīs tiek organizēts jau piekto reizi, izceļ labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, kas samazina jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Konkurss tika rīkots visās deviņās Baltijas jūras valstīs. Latvijā to organizē Pasaules Dabas fonds un Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Starp deviņu valstu finālistiem šogad tieši «Mežacīruļu» saimnieki atzīti par labākajiem. ◆
