Atsaucos uz 7. jūlija «Ziņu» numurā publicēto rakstu «Aiz zīmes raud ciemats». Skaudra sāpe iedzēla, to izlasot. Izrādās, esmu palicis bez dzimtās puses, jo mana bērnība pagāja Tērvetes upītes krastos mājās «Sodēni».
Atsaucos uz 7. jūlija «Ziņu» numurā publicēto rakstu «Aiz zīmes raud ciemats». Skaudra sāpe iedzēla, to izlasot. Izrādās, esmu palicis bez dzimtās puses, jo mana bērnība pagāja Tērvetes upītes krastos mājās «Sodēni». Manu acu priekšā atmiņā stāv mājas viņpus upītes ar nosaukumiem «Upes pluģi», «Pluģi», «Maišeļi». Tās atradās kolhoza «Cīņa» teritorijā un skaitījās pie Bramberģes. Tagad tas ir vesels ciemats? Lai jau būtu tikai ne tajā upes krastā.
Ļoti labi atceros toreizējo kolhoza priekšsēdētāju Jansonu runājamies ar manu onkuli, toreizējo lauku brigadieri Jēkabu Braži un vectēvu Ernestu Jēci. Kolhozs saucās «Zemgale», un sarunās skaidri iezīmējās jēdziens «Mēs, zemgalieši». Pārrunājot lauku izvietojumu, tika piesaukti agrākie vietvārdi Kazimiri, Falcgrāve, Glūda.
Glūdas astoņgadīgās skolas uzdevums bija skolot apkārtnes jaunatni, Bramberģi ieskaitot.
Šie ciematu nosaukumi eksistē 1940. gadā sastādītā kartē, kuru apgāds «Vieda» 1991. gadā iespiedis atkārtotā izdevumā.
Atceros, kā sešdesmitajos gados Zemgalē ieradās Konovalova kungs. Ar kādu enerģiju viņš ķērās pie darba! Spītējot trūcīgai rocībai, nelielā saimniecībā tika sagādāta tehnika, pacēlās moderna graudu kalte, kultūras un sadzīves centrs, liellopu komplekss. Visur bija jūtama saimnieka roka. Un tad vienā brīdī tā visa nav? Kas ir tas pravietis, kam rokās ielikts varenais Damokla zobens? Kas tik dāsni dala jaunos nosaukumus mūsu senču senajām dzīvesvietām?
Līdzīgi zemgaliešiem kādā rītā attapās ļaudis, kas dzīvo akciju sabiedrības «Valgunde» apkaimē. Tie konstatēja faktu, ka vairs nedzīvo Valgundē, bet gan apdzīvotā vietā ar nosaukumu Vītoliņi. Okupācijas gados šeit bija Leona Paegles kolhozs, bet kartes norāda, ka 1940. gadā šeit bijis Hercogu ciemats. Par to liecina arī kapsēta ar vārtu stabā iemūrētu granīta plāksni, kas vēsta, ka tur ir Hercogu kapi. Varbūt arī tos vajadzētu pārdēvēt teiksim, par Vizbulīšu ieleju?
Godātie tautieši, latvieši, līdzcilvēki! Kas pie mums notiek? Vai varbūt tas ir ceļš uz Eiropas Savienību? Kā smejies, jaunā kleitā jauna dzīvošana. Vai kādu rītu, izgājuši no mājām, neatjēgsimies kaut kur pie jakutiem!? Pagriežot laika ratu atpakaļ, atcerēsimies Fjodorova ielu Jelgavā. Tā viņu sauca tikai oficiāli, tautā kā bija Zirgu iela, tā arī palika. Kam tad viss tas?
Uzskatu, ja jau maina esošos nosaukumus, tad ir jāatgriežas pie bijušajiem vietvārdiem, bet varbūt kādam nomenklatūras darbiniekam tā ir maizes lieta vai personīga iegriba?
Ar cieņu Jānis Zanerips, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidators,
II grupas invalīds
